Neatbalsta Latvijas iedzīvotāju iniciatīvu par minimālo algu 630 eiro apmērā  (16)

Pret iesniegumu nobalsoja seši sēdes dalībnieki viens – par, bet viens – atturējās.

Iniciatīvu palielināt minimālo algu līdz 630 eiro vietnē "manabalss" rosināja tās autors Kristaps Toms Gūtmanis, kurš gan komisijas sēdē nesniedza sīkāku informāciju. Kopumā iniciatīvai savākts 11251 paraksts.

Iniciatīvas autors skaidro, ka zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi. Nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē. Jo no Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni. Tas ir pamatā daudzu Latvijas iedzīvotāju augošajai neapmierinātībai pret valsti, kā arī iedzīvotāju nebeidzamajam emigrācijas vilnim, kur ir augstākas minimālās mēnešalgas un labvēlīgāki sociālie apstākļi pilnvērtīgai dzīvei. Pēc autora domām, minimālā alga tās ieviešanas brīdī būs samērā adekvāts līmenis, lai no savas sociālās atpalicības mēs sāktu piedzīt abu pārējo Baltijas valstu sociālo līmeni.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis atzina, ka, lai kā arī arodbiedrības gribētu, minimālās algas pieaugums līdz 630 eiro varētu būt nedaudz par strauju, drīzāk nākamais pieaugums varētu būt līdz 580 eiro bruto. "Protams, gribētu redzēt minimālās algas pieaugumu, un labākais variants protams būtu ģenerālvienošanās, par ko arodbiedrības ir runājušas, taču diemžēl nozares, kuras to ievieš, ir maz," viņš pauda, piebilstot, ka jādiskutē, cik strauji augt un jāņem vērā neapliekamā minimuma pieaugums nākamgad.

"Mēs būtu tikai laimīgi, ja labklājības līmenis būtu atkarīgs tikai no likumdevēja politiskās gribas. Nelaime diemžēl ir tā, ka minimālā atalgojuma noteikšanai ir arī savi riski, kas ir būtiski – uzņēmumiem, kuri nevarēs atļauties maksāt darbiniekiem minimālo algu, un šādi uzņēmumi ir – pārsvarā mazie uzņēmumi reģionos, tiem visdrīzāk nebūs citas izvēles kā samazināt darbinieku skaitu. Līdz ar to pastāv riski, ka tieši šie darbinieki, kuri saņem minimālo algu, var tikt atlaisti vai pāries uz nepilnu laiku, uz rokas beigās saņemot mazāk," piebilda deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Savukārt FM Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins piebilda, ka minimālās algas izmaiņām jābūt pieņemtām dialogā ar valdību un sociālajiem partneriem.