Jauniem ekonomikas atbalsta pasākumiem jābūt efektīviem un fiskāli atbildīgiem, norāda FDP  (9)

Vērtējot līdzšinējo atbalstu, FDP norāda, ka Latvijas valdība reaģēja uz Covid-19 izraisīto krīzi un izveidoja ekonomikas stabilizācijas un iedzīvotāju atbalsta mehānismus, saskaņā ar starptautisko organizāciju rekomendācijām. Pēc FM pašreizējā novērtējuma, atbalsta pasākumu ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2021.gadā sasniegs gandrīz 2,2 miljardus eiro, kas ir 6,9% no IKP.

Patiesībā pasākumu ietekme uz ekonomiku būs pat lielāka, jo daļa no pasākumiem, piemēram garantijas, neatstāj iespaidu uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Šobrīd daļa no pasākumiem vēl nav realizēti; pēc FM novērtējuma septembra vidū atbalsta pasākumu ietekme uz VVBB ir apmēram 1,7 miljardi eiro.

Pasākumi ir terminēti uz krīzes laiku un ir mērķēti uz likviditātes uzturēšanu, darba ņēmēju un ievainojamāko sabiedrības slāņu sociālo aizsardzību, uzņēmēju un nozaru atbalstu, un veselības aizsardzības un citu sektoru kapacitātes stiprināšanu. Sākotnēji likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 28.pants paredzēja, ka visi atbalsta pasākumi ir uzskatāmi par vienreizējiem, kam nav ietekmes uz budžeta strukturālo bilanci. Tomēr EK pieņēma lēmumu, ka izdevumi, kas saistīti ar krīzes pārvarēšanu nav vienreizēji un tiem ir ietekme uz strukturālo deficītu. Līdz ar to vairs netika paredzēts likuma pants, kas noteiktu, ka pasākumi ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai ir vienreizēji pasākumi. Līdz ar to strukturālais deficīts 2020. gadā un sagaidāmais deficīts 2021. gadā ir ievērojami lielāki.

Kopumā FDP atbalsta valdības izveidoto atbalsta pasākumu programmu, lai arī dažiem pasākumiem izlietotie resursi varēja būt izmantoti efektīvāk. Piemēram, vairāk nekā 200 miljonu infrastruktūras investīciju programma pēc FDP ieskata vairāk pārkarsē būvniecības nozari nekā sniedz atbalstu no Covid-19 cietušajiem. Tomēr, kopumā atbalsts cietušajām grupām tika sniegts laicīgi un lielā mērā mērķēti.

Pašlaik ievērojama daļa mehānismu jau pārtraukuši savu darbību, lai arī neliela daļa joprojām paliek spēkā. Sakarā ar to, ka tālākā situācija ar Covid-19 nav līdz galam skaidra, ir varbūtība, ka valdībai būs jāpieņem jauni atbalsta mehānismi. Tomēr, pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam, jauni Covid-19 uzliesmojumi potenciāli neietekmēs šo cilvēku grupu. Objektīvāk atbalsta programmas varēs izvērtēt pēc krīzes beigām.

Salīdzinoši lielu atbalstu 2021. gadā saņēma uzņēmumi, izmantojot grantus apgrozāmajiem līdzekļiem, dažādas iedzīvotāju grupas (ieskaitot arī mazāk sociāli aizsargātas grupas), kā arī veselības aprūpes nozare. Likumdošana nosaka, ka gandrīz visiem atbalsta pasākumiem ir ierobežots darbības laiks. 2021. gada jūnijā lielākā atbalsta mehānismu daļa pārtrauca savu darbību.

Viens no atbalsta instrumentu veidiem Covid-19 krīzes laikā bija dažādi pabalsti iedzīvotājiem, tajā skaitā dīkstāves pabalsts, kas sākotnēji tika plānots kā visaptverošākais atbalsta pasākums. Pirmajos posmos ietekmes potenciāls nesasniedza gaidīto ietekmi pabalsta saņēmēju kritēriju dēļ. Ar laiku valdība paplašināja saņemšanas kritērijus, piedāvāja citus pabalstus, piemēram, bezdarbniekiem, ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī mēģināja uzlabot pabalstu mērķējumu. Rezultātā, 2020. gadā no plānotiem 170 miljoniem eiro dīkstāves pabalstu tika izsniegti tikai 64 miljoni eiro, bet 2021. gadā izsniegtais apjoms bija jau divreiz lielāks. Arī gandrīz viss citu pabalstu apjoms attiecās tieši uz 2021. gadu, kad Covid-19 saslimstība bija maksimālajā punktā - to apjoms sasniedza 345,5 miljonus eiro 2021. gadā. Pēc FDP viedokļa, lai arī atbalsts tika sniegts pietiekamos apjomos, mehānisms tika iedarbināts nedaudz pa vēlu. Turklāt, dažiem lēmumiem par pabalstiem bija arī politiskais raksturs, kā rezultātā tie nebija pietiekami mērķēti. Kopš 15. jūnija pabalstu programma pārtrauca savu darbību.

Valsts finanšu attīstības institūcija "Altum" ir galvenā institūcija, kas sniedz palīdzību uzņēmējiem ar dažādiem Covid-19 instrumentiem – aizdevumiem, garantijām, kapitāla ieguldījumiem. Sākotnēji bija plānots, ka lielākā atbalsta daļa tiks izsniegta garantiju formā, tomēr, pēc diskusijas ar uzņēmējiem valdība nolēma piedāvāt arī citus atbalsta mehānismus, tajā skaitā grantus apgrozāmiem līdzekļiem, kuru plānotais apjoms 2021. gadā pārsniedza 500 miljonus eiro. Jau minētās garantijas tika izmantotas mazāk, piemēram, tiek plānots, ka kopējais kredītu garantiju apjoms 2020. un 2021. gadā būs tikai 340 miljoni. Lai segtu izsniegto garantiju potenciālos zaudējumus, valdība "Altum" ir palielinājusi pamatkapitālu. Daļa no šis grupas atbalsta mehānismiem ir joprojām pieejama līdz 2021. gada beigām.

Ievērojamu valsts atbalstu krīzes ietvaros ir saņēmis "Airbaltic", kam 2021. gadā visticamāk, pēc EK atļaujas saņemšanas, tiks piešķirti papildus 90 miljoni eiro. Nacionālā aviokompānija ir izvēlējusies krīzi izmantot kā iespēju palielināt savu tirgus daļu un palielināt konkurētspēju. FDP rīcībā nav informācijas, lai novērtētu šādas stratēģijas priekšrocības un riskus. Kopumā aviopārvadājumu nozare saņēma ievērojamu daļu no valsts atbalsta 2020. un 2021. gadā – atbalsta apjoms sasniedza 387,6 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā 12% no kopējās atbalsta summas.

2022. gada budžetā arī ir iestrādāti izdevumi atbalsta pasākumiem. Jau minētās EK rekomendācijas paredz, ka nepieciešamības gadījumā valdība var pieņemt jaunus vienreizējos Covid-19 atbalsta mehānismus. 5. oktobrī tiek novērtēts, ka kopējā atbalsta ietekme uz budžeta bilanci 2022. gadā sasniegs 255,2 miljonus eiro, jeb 0,75% no IKP. Valdība turpinās atbalstīt veselības aprūpes nozari un pašvaldību investīcijas. Tiek arī plānots, ka uzņēmumi, kas iepriekš saņēma nodokļu brīvdienas, atmaksās tos 2022. gadā.

Vērtējot valdības rīcību atbalsta pasākumu kontekstā, FDP uzskata, ka kopumā atbalsta pasākumu programma 2020.gadā bija samērīga un efektīva. Lai arī 2020. gadā atbalsta apjoms bija viens no mazākajiem ES, Covid-19 situācija Latvijā bija labāka nekā citās ES valstīs un pats atbalsts bija sniegts salīdzinoši mērķēti un efektīvi. Valdības rīcība Covid-19 otrā viļņa laikā bija nedaudz novēlota un sākotnēji atbalsta apjoms bija salīdzinoši mazs, norāda FDP. Tomēr konsultējoties ar nozaru uzņēmumiem, atbalsta programmas tika uzlabotas un pieauga to apjoms. Tad valdība no pārāk pieticīga atbalsta apjoma iekrita otrā galējībā, pārmērīgi palielinot atbalsta apjomu. Daži lēmumi bija ne īpaši labi mērķēti un tika pieņemti vairāk politisko nekā ekonomisko iemeslu dēļ.

Tomēr FDP augsti novērtē valdības dialogu ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem krīzes laikā, kā arī to faktu, ka lielākā atbalsta mehānismu daļa pārtrauca savu darbību 2021. gada jūnijā. Gadījumā, ja būs nepieciešamība pieņemt jaunus atbalsta pasākumus, FDP aicina valdību rīkoties fiskāli atbildīgi un sniegt atbalstu efektīvi un mērķēti.

2021. gada 10. septembrī VID nopublicēja analīzi par atbalsta pasākumiem laika posmā no pērnā gada 1. decembra līdz šā gada 31. augustam, kur ir parādīta pasākumu aprakstošā statistika. Kopumā dīkstāves pabalstus saņēma 77 tūkstoši fizisko personu, bet subsīdijas, šajā laika posmā, 30 tūkst. fizisko personu. Visvairāk atbalsts tika sniegts tirdzniecības nozares darbiniekiem (24,8%), izmitināšanas un ēdināšanas darbiniekiem (10,0%), kā arī frizieriem un skaistumkopšanas nozares darbiniekiem (8,7%). Runājot par grantiem apgrozāmajiem līdzekļiem, visvairāk grantu tika piešķirts tirdzniecības nozarei (25,3%), uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar būvniecību (11%), kā arī apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (10,9%).

Ņemot vērā, ka būvniecība ir viena no nozarēm ar ievērojamu ēnu ekonomikas īpatsvaru, valdībai ir jāpievērš uzmanība, lai nauda ir efektīvi un mērķēti piešķirta tiem uzņēmumiem, kas nav saistīti ar ēnu ekonomiku. Turklāt cenu indekss būvniecībā pieauga pēdējos mēnešos, tāpēc vēl lielāks atbalsts var izraisīt nozares pārkaršanu, norāda FDP. Lai nodrošinātu atbalsta pasākumu finansēšanu, Valsts kase ir veikusi aizņemšanos finanšu tirgos, kā arī nodrošinājusi aizņemšanās iespējas no starptautiskām finanšu institūcijām.

Aizņēmumi veikti ar Latvijai izdevīgiem nosacījumiem, kas vēlreiz liecina par finanšu tirgus ticību Latvijas valsts fiskālai politikai un monetārās politikas efektivitātei. Pēdējo reizi vērtspapīru izsole notika 25. augustā, kur vērtspapīru vidējā svērtā peļņas likme bija -0,179%. "Fitch" reitinga aģentūra 3. septembrī atjaunoja Latvijas reitingu "A-" līmenī ar stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu.