Foto: LETA
Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad septembrī atguvis aktīvus 1,667 miljonu eiro apmērā, kas ir par 52,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no ieguldījumiem atgūti 100 000 eiro, no izsniegtajiem kredītiem - 1,527 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 4000 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas - 2000 eiro, bet no pārējiem aktīviem - 34 000 eiro.

Tādējādi šogad deviņos mēnešos "PNB bankas" administrators atguvis kopumā 18,856 miljonus eiro, bet kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, - kopumā 139,748 miljonus eiro. Tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus "PNB bankas" maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 627 000 eiro, tostarp izdevumi kredītiestādes mantas un darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 398 000 eiro, administratora un administratora palīga atlīdzība - 91 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 21 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi, - 117 000 eiro.

Tādējādi šogad deviņos mēnešos bankas maksātnespējas procesa izdevumi veido kopumā 8,398 miljonus eiro, bet kopš "PNB banka" atzīta par maksātnespējīgu - kopumā 23,849 miljonus eiro. Tostarp 2019.gadā bankas maksātnespējas procesa izdevumi bija 5,481 miljons eiro, bet 2020.gadā - 9,97 miljoni eiro.

Šā gada 30.septembrī "PNB bankā" garantētie noguldījumi bija 10,219 miljonu eiro apmērā, kas ir par 154 000 eiro mazāk nekā mēnesi iepriekš. Savukārt citi noguldījumi bija 135,296 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus bankas pakārtotās saistības veidoja 17,854 miljonus eiro, emitētie subordinētie parāda vērtspapīri bija 37,263 miljonu eiro vērtībā, bet pārējās bankas saistības bija 161,473 miljonu eiro apmērā.

Kredītu un debitoru parādu apmērs septembra beigās bija 59,872 miljoni eiro, kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām bija 42,739 miljoni eiro, pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi bija 32,333 miljonu eiro vērtībā, ieguldījumi vērtspapīros bija 5,03 miljoni eiro, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 22,098 miljonus eiro.

Kopumā "PNB bankas" aktīvi 2021.gada septembra beigās bija 166,897 miljonu eiro apmērā, kamēr 2020.gada beigās bankas aktīvi bija 194,199 miljonu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves septembra beigās bija negatīvs - mīnus 195,208 miljoni eiro.

"PNB bankas" iespējamās saistības 30.septembrī bija 363 000 eiro apmērā.

Paziņojumā arī minēts, ka "PNB banka" turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts institūcijām un amatpersonām, lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesu, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un citu piemērojamo normatīvu prasību ievērošanu.

Tāpat administrators norāda, ka, izpildot regulējuma prasības un atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Finanšu izlūkošanas dienesta prasībām, sadarbībā ar SIA "Ernst & Young Baltic" ir izstrādāta metodoloģija, kas paredz bankas kreditoru, aizņēmēju, bankas realizējamo aktīvu pircēju un jebkuru naudas un citu finanšu līdzekļu saņēmēju izvērtēšanu atbilstoši normatīvu prasībām. Izstrādāto metodoloģiju FKTK padome apstiprinājusi 2020.gada 11.augustā.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PNB banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!