Budžeta komisija izskatīšanai Saeimā virza ar 2022. gada budžetu saistītos likumprojektus

Šodien komisijā deputāti sāka izskatīt nākamā gada budžeta likumprojektu paketi. No tās tika lemts izslēgt grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā.

Atbalstīti grozījumi "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā", kuru mērķis ir valsts un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks, noteikt vienotu regulējumu ar privātā sektora kapitālsabiedrībām par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu, maksāšanu un atspoguļošanu grāmatvedībā, kā arī papildināt Ministru kabineta pilnvarojumu dividenžu noteikšanas regulējumā, to attiecinot uz citiem kapitālsabiedrību veidiem.

Atbalstīti "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā", kuru mērķis ir papildināt regulējumu, nosakot institucionālo risinājumu, kas saistīts ar Latvijas iesaistes sekmēšanu ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos. Lai nodrošinātu atbilstību OECD 1997.gada 21.novembra Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, Ārlietu ministrijai tiek paredzētas tiesības nepiešķirt grantu, ja projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās vai cita projekta iesniegumā minētā persona, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu vai tai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis kukuļņemšanā, kukuļdošanā, kukuļa piesavināšanās, starpniecībā kukuļošanā, neatļautā piedalīšanās mantiskos darījumos, neatļauta labuma pieņemšanā, komerciālā uzpirkšanā, prettiesiska labuma pieprasīšanā, pieņemšanā un došanā vai tirgošanās ar ietekmi.. Lai nodrošinātu minētā nosacījuma kontroli, Ārlietu ministrijai noteiktas tiesības pieprasīt ziņas no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) par attīstības sadarbības projektos iesaistīto personu sodāmību par kukuļošanu.

Komisija atbalstīja arī grozījumus Konkurences likumā, kas paredz stiprināt Konkurences padomes kapacitāti – izveidot 2 papildus padomes locekļa amata vietas, kā arī pārskatīt un pilnveidot iesniegumu (sūdzību) izskatīšanas kārtību KP. KP darbības nodrošināšanai nepieciešams papildus finansējums 2022.gadā 168 490 eiro apmērā, 2023.gadā 221 668 eiro apmērā un 2024.gadā 230 471 eiro apmērā.

Vairāki komisijas dalībnieki gan pauda iebildumus, vai KP nepieciešami jauni papildus padomes locekļi.

Atbalstītais likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" izstrādāts, lai pārskatītu apmēru kancelejas nodevām par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām zemesgrāmatu lietās, to noapaļojot līdz veselam skaitlim, kā arī lai noteiktu samazinātas kancelejas nodevu likmes par elektroniski iesniegtiem dokumentiem.

Atbalstīti arī grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvot atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus, darba devēja segtos ārstniecības izdevumus normas ietvaros, palielināt pensionāru neapliekamā minimuma apmēru, precizēt normas saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas ienākuma atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ietvert normas attiecībā uz mikrouzņēmumu darbiniekiem. Likumprojektā ir veikti arī tehniski un redakcionāli precizējumi. Likumprojekts stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī, atsevišķu normu spēkā stāšanās termiņi un nosacījumi ir noteikti likuma pārejas noteikumos.

Atbalstītā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" mērķis ir veicināt kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības, nosakot to piegādei pievienotās vērtības nodokļa (tPVN) samazināto likmi piecu procentu apmērā. Likumprojektam jāstājas spēkā vienlaikus ar 2022.gada valsts budžeta likumu – 2022.gada 1.janvārī.

Savukārt grozījumi Filmu likumā izstrādāti, lai veiktu ārvalstu filmu līdzfinansējuma administrētāja maiņu no Nacionālā kino centra uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Likumprojektam jāstājas spēkā vienlaikus ar 2022.gada valsts budžeta likumu – 2022.gada 1.janvārī.

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz samazināt darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu, nosakot, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, darba devējs apmaksā no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazā kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. pārejošu darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku – no 4. darba nespējas dienas līdz 9. darba nespējas dienai (šobrīd 10. darba nespējas dienai). Projektā ir iekļauta pārejas norma, kas paredz, ka likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 13. panta pirmās daļas, 16. panta otrās daļas un 36. panta pirmās daļas nosacījumi, ka darba ņēmējam slimības pabalstu piešķir un izmaksā no darba nespējas 10. dienas un darba devējs slimības naudu no saviem līdzekļiem izmaksā ne ilgāk par deviņām kalendāra dienām, piemērojami, ja darba ņēmējam pārejoša darba nespējas pirmā diena iestājusies no 2022.gada 1.janvāra. Darba ņēmējam, kuram pirmā darbnespējas diena iestājusies līdz 2021. gada 31. decembrim, slimības naudu par pārejošu darbnespēju izmaksā darba devējs līdz 10. darbnespējas dienai.

Grozījumu likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" mērķis ir noteikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālo apmēru; valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un atlīdzības aprēķinam nepieciešamās vidējās iemaksu algas aprēķinu gadījumos, kad personai ir aprēķināts minimālo obligāto iemaksu objekts.

Tāpat atbalstīti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", kuru mērķis ir noteikt personas, kurām ir tiesības saņemt Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēto Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas apliecību; aizliegumu piešķirt Latvijas Goda ģimenes apliecību personai, kura ir reģistrēta kā parādnieks Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas iesniedzēju un parādnieku reģistrā; vecumu, no kura bērnam tiek izsniegta Latvijas Goda ģimenes apliecība.

Komisija atbalstīja arī grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz paredz atalgojuma paaugstināšanu aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Valsts atbalstu, kas paredzēts atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem, kuri ir nodarbināti pašvaldības dibinātās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, vai tādās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kurām ir noslēgts līgums ar pašvaldību par minēto pakalpojumu sniegšanu, nodrošināšanai 2022. un 2023.gadā.

Priekšlikumus var iesniegt līdz 26. oktobra plkst.17.00. Likumprojektiem piešķirts steidzamības statuss, un tie virzīti izskatīšanai 1. lasījumā Saeimā, kas paredzēta nākamceturtdien, 28. oktobrī. Otrais lasījums plānots 15.novembra Saeimas sēdē.