Iedzīvotāji kontos glabā 10 reižu vairāk naudas nekā investējuši finanšu instrumentos, liecina pētījums  (6)

Neliela daļa jeb 4,6% no kopējiem ekonomiski aktīvo klientu uzkrājumiem ir uzkrāti pensiju 3. līmenī un 1,7% dzīvības apdrošināšanā, liecina iedzīvotāju uzkrāšanas paradumi. Termiņdepozītos tiek glabāta 3,3%, bet krājkontā - 5,7% klientu naudas

"Ikdienā aktīvi strādājam ar klientiem, lai veicinātu viņu finanšu pratību, jo, diemžēl, lielai sabiedrības daļa trūkst zināšanu, kā vairot savus uzkrājumus. Redzam, ka turīgākie klienti finanšu instrumentos investē teju 25% no iekrātā, tā turpinot pelnīt un vairojot savu kapitālu, savukārt vairums sabiedrības, neracionāli rīkojoties ar saviem uzkrājumiem, zaudē daļu no grūti nopelnītā un uzkrātā, turot naudu banku kontos, kas nenes pelņu. Ikviens zina, ka nopelnīt un uzkrāt nebūt nebija tik viegli, tāpēc, ņemot vērā diezgan augsto šībrīža inflāciju, ir vērts nopietni apdomāt iespējas, kā savus uzkrājumus pasargāt un vairot, lai augstās inflācijas dēļ nezaudētu jau uzkrātā vērtību," saka Citadeles meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Kopumā iedzīvotāji peļņu nenesošos kontos tur 10 reizes vairāk naudas nekā ir investējuši finanšu instrumentos, liecina "Citadeles" statistika. Turklāt šobrīd 98% no finanšu instrumentos ieguldītā pieder turīgākajai sabiedrības daļai jeb privātbanķieru klientiem, lai arī tie veido tikai nepilnu procentu no kopējiem bankas klientiem.

Termiņdepozītus savukārt visaktīvāk izmanto seniori – viņiem pieder 42,5% no visiem depozītiem. Iespēju veidot uzkrājumus, atliekot naudu krājkontā, izmanto galvenokārt ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 65 gadiem – 49% no krājkontos kopumā uzkrātā ir viņu nauda.