Pirmdien, 15. novembrī, Eiropas Savienības (ES) Padome un Eiropas Parlaments vienojās par 2022. gada ES vispārējo budžetu. 15. novembrī līdz pusnaktij institūcijām bija jāvienojas par kopīgu tekstu, lai izvairītos no nepieciešamības Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu budžeta projektu, kas, savukārt, apdraudētu savlaicīgu budžeta apstiprināšanu un secīgi arī ES programmu finansējuma plūsmu, informē Finanšu ministrija.
2022. gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 169 515,8 miljonu eiro un maksājumu apropriācijas 170 603,3 miljonu eiro apmērā, kas atbilst 1,14% no ES Nacionālā kopienākuma.
2022. gada budžets aptver gan jaunās Daudzgadu finansēšanas shēmas 2021.-2027. gadam (DFS jeb Multiannual Financial Framework, MFF) prioritātes, veicinot dalībvalstu konverģenci, ES ekonomikas atveseļošanu, kā arī atbalstot zaļo un digitālo pāreju, lai padarītu Eiropas ekonomiku taisnīgāku, izturīgāku un ilgtspējīgāku nākamajām paaudzēm. Tāpat tas paredz nepieciešamo finansējumu ārkārtas situācijām un aizvien jauniem izaicinājumiem un satricinājumiem veselības, ekonomikas un migrācijas jomās.
Vienošanās rezultātā budžeta lēmējinstitūcijas ar papildu resursiem stiprinājušas pētniecības programmu, lai turpinātu finansēt ar veselību, klimatu un vidi saistītās pētniecības un inovāciju aktivitātes, tāpat ar jaunatnes politiku saistītās programmas, ES robežu pārvaldības programmas, tostarp, piešķirts papildu finansējums risinājumam situācijai uz ES ārējās robežas ar Baltkrieviju, par kura sadali un piešķiršanu skartajām dalībvalstīm tiks lemts turpmāk. Ar papildu resursiem stiprinātas arī ārējās darbības finansēšanas programmas, pamatā sniedzot atbalstu sadarbības valstīm. Dalībvalstīm iezīmētais finansējums MFF ietvaros tiek plānots atbilstoši vajadzībām attiecīgajā finanšu gadā un netiek apdraudēts. Tāpat gala vienošanās par budžetu paredz arī samērīgas budžeta rezerves ārkārtas situāciju risināšanai, skaidro Finanšu ministrija.
Latvija diskusiju laikā vairākkārt iestājusies par nepieciešamību apstiprināt līdzsvarotu budžetu, kurš ir funkcionāls ar pietiekamiem resursiem neparedzētiem gadījumiem un krīzēm, kā arī programmu ieviešanas tempam atbilstošu finansējumu, uzsverot pāreju starp plānošanas periodiem un nacionālo prioritāšu nozīmību.
Kopumā 2022. gadā lielāko daļu no ES finansējuma Latvija turpinās saņemt Kohēzijas politikas (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda) un Kopējās lauksaimniecības politikas (Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda) ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
