Bijusī "Rigensis Bank", kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāva veikt reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kas vairs neveic kredītiestādes darbību, pārtapusi par AS "Rigensis Capital", liecina "Firmas.lv" informācija.
Atbilstoši "Rigensis Capital" statūtiem, kas apstiprināti akcionāru ārkārtas sapulcē 2021. gada 27. oktobrī, kompānijas galvenie komercdarbības veidi, pēc saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas, ir citi kreditēšanas pakalpojumi, citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, kā arī sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana.
Kompānijas pamatkapitāls joprojām ir 27 809 408 eiro apmērā, kuru veido 1 958 409 vārda akcijas 14,2 eiro nominālvērtībā.
"Rigensis Capital" valde turpmāk strādās četru valdes locekļu sastāvā, kas tiek ievēlēti uz pieciem gadiem. Visiem valdes locekļiem ir tiesības pārstāvēt kompāniju atsevišķi. Savukārt kompānijas padome strādās triju padomes locekļu sastāvā, kas arī tiek ievēlēti uz pieciem gadiem.
Šobrīd kompānijas valdes priekšsēdētājs joprojām ir Armands Šteinbergs, bet valdes locekļi joprojām ir Antons Savins, Natālija Mihejeva un Renārs Degro, kamēr padomes priekšsēdētājs joprojām ir Dmitrijs Sokolovs, padomes priekšsēdētāja vietniece ir Jūlija Romaņenkova, bet padomes loceklis ir Andrejs Petropavlovskis.
Nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota trešdien, 1. decembrī.
Kompānijas patiesais labuma guvējs joprojām ir Krievijas uzņēmējs Igors Ciplakovs.
Jau vēstīts, ka FKTK padome 2021. gada 19. oktobrī atļāva "Rigensis Bank" veikt reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību. Līdz ar šī lēmuma spēkā stāšanos spēku zaudēja "Rigensis Bank" izsniegtā licence kredītiestādes darbībai.
Šāds FKTK lēmums tika pieņemts, ņemot vērā bankas 2021. gada 19. jūlija akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemto lēmumu izbeigt "Rigensis Bank" kā kredītiestādes darbību un veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu kredītiestādes licences anulēšanu.
FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile norāda, ka 2018. gadā bankas, kas iepriekš bija fokusējušās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, sāka biznesa modeļa maiņu, un FKTK jau tolaik pieļāva, ka atsevišķas bankas Latvijā neatradīs jaunu - savām interesēm, iespējām un plāniem saistošu - biznesa nišu un līdz ar to izbeigs kredītiestādes darbību.
"Pēdējo piecu gadu laikā notikusi ievērojama Latvijas banku sektora transformācija. Stiprinot risku pārvaldību, būtiski mainījusies noguldījumu ģeogrāfiskā struktūra, tāpēc šāds "Rigensis Bank" akcionāru lēmums nav negaidīts un iezīmē banku sektora sakārtošanos un izmaiņas risku pārvaldības kultūrā," pauž Purgaile.
"Rigensis Bank" pakāpeniski mazināja darbības apmērus, jo atbilstoši Kredītiestāžu likumam atteikšanās no kredītiestādes licences ir iespējama tad, ja kredītiestādē vairs nav noguldījumu Kredītiestāžu likuma izpratnē. Banka nodrošināja klientu interešu aizsardzību un informēšanu, kā arī izpildīja saistības pret noguldītājiem.
"Rigensis Bank" Latvijā darbojās kopš 2011. gada jūnija, piedāvājot specializētus finanšu produktus. 2021.gada pirmajā ceturksnī "Rigensis Bank" strādāja ar zaudējumiem 646 000 eiro apmērā pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā. "Rigensis Bank" aktīvi šogad 31. martā bija 293,823 miljoni eiro, kas ir par 8,5% jeb 27,44 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās. Pēc aktīvu apmēra "Rigensis Bank" 2020. gada beigās bija astotā lielākā banka Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
