Ekonomisti: tuvākie mēneši neaizsargātākajām sabiedrības grupām var būt grūti  (1)

Lai gan algas kopumā Latvijā turpina augt, eksperti norāda, ka inflācijas rezultātā tuvākie ziemas un pavasara mēneši varētu būt grūti neaizsargātākajām sabiedrības grupām.

Eksperti domā, ka tuvākajā laikā inflācija varētu sasniegt savu augstāko punktu.

"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne

Inflācijas kāpums turpinās. Decembrī vidējais patēriņa cenu līmenis bijis par 7.9% augstāks, nekā pērn. Salīdzinot ar novembri, izaugsme ir nedaudz lēnāka nekā gaidīts – cenu līmenis pieaudzis par 0.4%. Lai gan inflācija 2021. gada nogalē bija ļoti strauja, pērnā gada sākumā redzētā deflācija noteica to, ka 2021. gadā vidēji cenu pieaugums bija salīdzinoši mērens - vien 3.3% apmērā. Bažas par strauju inflāciju un tās ietekmi uz pirktspēju ziņu virsrakstos un ikdienas sarunās dzirdēsim vēl kādu laiku, taču inflācijas pīķi, visticamāk, sagaidīsim jau janvārī.

Spējais un noturīgais cenu pieaugums nav vietēju apstākļu raisīts. Decembrī lielāko daļu no cenu līmeņa pieauguma virzīja pieaugums ar mājokli saistītajās izmaksās (+16.0%), ko veicina Eiropas energoresursu krīze. Decembrī dabasgāzes cenās reģistrētas būtiskas svārstības, taču cenu līmenis joprojām saglabājas augsts. Arī elektrības cenas Nordpool biržā saglabājas augstākas, nekā ierasts. Uz laiku samazinātā maksa par sadales sistēmas pakalpojumiem mīkstinās cenu pieaugumu, taču pirms energo-krīzes elektrības cenu līmeni tas nenodrošinās.

Nākamais būtiskākais inflācijas virzītājs gada izskaņā bija ar transportu saistītās izmaksas (+14.8%), ko virzīja kāpums degvielas cenās (+30.3%). Tās seko pasaules naftas cenām. Decembrī OPEC+ dalībvalstīm neizdevās palielināt ražošanas apjomus pēc iepriekšējās vienošanās, kā rezultātā pieprasījums pārsniedza piedāvājumu un pasaules naftas cena reģistrēja augšupeju. Arī nemieri Kazahstānā, kas ir viena no OPEC partnervalstīm, veicinājuši pasaules naftas cenas kāpumu.

ANO pārtikas cenu indekss decembrī neuzstādīja jaunu rekordu – mēneša griezumā reģistrēts kritums, taču gada griezumā vērojams pieaugums par gandrīz ceturtdaļu. Pērn pasaules pārtikas cenas pieaugušas par 28%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2007. gada, kad reģistrētā izaugsme bija tikai nedaudz augstāka un sasniedza 30%. Tādēļ arī nav pārsteigums, ka pārtikas cenas Latvijā decembrī pieauga pat par 7.9%. Pēdējo reizi tik strauja pārtikas cenu izaugsme gada griezumā reģistrēta 2011. gadā. Pārtikas preču pieaugumu virzīja piena produkti (+12.8%), dārzeņi un kartupeļi (+18.8%), kā arī maize un graudaugi (+9.2%). Pārtikas cenu kritums pērnā gada sākuma nodrošināja mērenu vidējo pārtikas cenu pieaugumu Latvijā 2021. gadā – vien 2.6%. Taču šogad, visticamāk, veikalu plauktos redzēsim augstākas pārtikas cenas, it īpaši gada pirmajā pusē.

Lai gan straujš, patēriņa cenu līmeņa pieaugums gada izskaņā Latvijā bijis salīdzinoši mazāks nekā Baltijas kaimiņos. Igaunijā reģistrēta 12.2% augsta inflācija – augstākais rādītājs kopš 1990. gadiem, bet Lietuvā cenu līmeņa pieaugums sasniedzis 10.6% - augstākais rādītājs kopš 2008. gada. Baltijas valstis saglabā Eirozonas inflācijas līderu pozīciju. Arī gada griezumā abās kaimiņvalstīs inflācija bijusi augstāka – 2021. gada vidējā inflācija abās kaimiņvalstīs sasniedza 4.7%. Tikmēr Eirozonā 2021. gadā cenu līmenis bija par 2.6% augstāks, nekā pērn.

Aktuālās dabasgāzes nākotnes līgumu cenas norāda, ka gaidāms kritums šī gada pavasarī, taču cenu līmenis saglabāsies augsts visu 2022. gadu. No tā izriet augstāki gāzes, elektrības un siltumenerģijas rēķini, nekā ierasts. Straujā vidējās algas izaugsme savienojumā ar augstākiem komunālajiem maksājumiem turpinās veicināt cenu pieaugumu dažādiem pakalpojumiem. Arī preču cenās sagaidāms pieaugums, ko nodrošinās otrreizējie efekti no piegādes ķēžu pārrāvumiem un augošajām enerģijas cenām. Swedbank prognozē, ka vidējā inflācija šogad sasniegs 6% atzīmi.

Inflācija Latvijā turpina strauji augt, un Baltijas valstīs šobrīd ir augstākais inflācijas līmenis Eiropas Savienībā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 7,9 % salīdzinājumā ar 2020. gada decembri, savukārt mēneša laikā cenas Latvijā auga par 0,4 %. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā inflācija jau decembrī ir pārsniegusi 10 %, un, manuprāt, jau šī gada janvārī inflācija arī Latvijā varētu sasniegt 10 %. Lai arī cenas aug, tomēr inflācijas pieaugumu veicinošie faktori pēdējos mēnešos nav būtiski mainījušies. Straujais inflācijas kāpums Latvijā joprojām pamatā ir saistīts ar pārtikas un enerģijas cenu pieaugumu pasaulē. Latvijā pārtikas, elektrības, siltumenerģijas un degvielas īpatsvars patēriņa grozā ir ievērojami lielāks nekā turīgākās Eiropas Savienībās valstīs, tādēļ Baltijas valstīs inflācija šobrīd ir lielāka nekā eirozonā kopumā.

Pārtikas un enerģijas cenu kāpums decembrī veidoja vairāk nekā divas trešdaļas no inflācijas Latvijā, bet citās jomās cenu kāpums ir mērenāks. Piemēram, pakalpojumu cenas Latvijā pērnā gada decembrī palielinājās par 3,8 % salīdzinājumā ar 2020. gada decembri. Tomēr arī pakalpojumu cenu inflācija pēdējos mēnešos ir paātrinājusies, pat neskatoties uz epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kas Latvijā ir bijuši stingrāki nekā kaimiņos. Tas ir ierobežojis pakalpojumu cenu kāpumu, taču šogad pakalpojumu cenu inflācija, visticamāk, paātrināsies. Bezdarbs tuvojas pirms COVID-19 pandēmijas līmenim, un dažādām pakalpojumu nozarēm, piemēram, viesnīcām un ēdināšanai, varētu būt grūti atrast darbiniekus, jo pandēmijas laikā šo nozaru darbinieki ir aizgājuši uz nozarēm, kuras turpināja augt, un jaunu darbinieku piesaistei būs nepieciešams celt algas.

Svarīgi ir arī tas, ka šobrīd pacelt cenas ir salīdzinoši viegli, jo cenu kāpuma iemesli nav īpaši jāskaidro. Un jauna gada sākums ir labs brīdis, kad to darīt, tādēļ inflācija Latvijā janvārī varētu sasniegt jau 10 %. Dabasgāzes cenu kāpums vien kopējo cenu līmeni Latvijā palielinās par 0,5-0,7 %, un mēneša ietvaros kopējais cenu pieaugums janvārī varētu pārsniegt 2 %. Inflācija šobrīd ir lielākais izaicinājums ekonomikā un nozīmīga politiska problēma gan Latvijā, gan pasaulē. Latvijā cenas šobrīd aug vienā ātrumā ar algām, bet sociāli mazāk aizsargātākām grupām pirktspēja būtiski samazinās. Vienlaikus enerģijas krīze Eiropā nav beigusies un dabasgāzes, kā arī elektrības nākotnes darījumu cenas arī uz nākamo ziemu ir ļoti augstas. Tādēļ siltumenerģijas tarifi Latvijā varētu turpināt augt. Pēc manām aplēsēm, dārgāki energoresursi Latvijas iedzīvotājiem varētu izmaksāt aptuveni 700-900 miljonus eiro gadā. Šobrīd gan tikai sākam saņemt augstos rēķinus un valdībai, visticamāk, būs jādomā par papildus atbalstu. Energoresursu cenas Eiropā gan šobrīd svārstās lielā amplitūdā, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad, visticamāk, pārsniegs 7 %.

Decembra inflācijas rādītāji Latvijā bijuši bez pārsteigumiem – tā turpināja pieņemties spēkā, sasniedzot 7.9% (2021. gada decembris salīdzinājumā ar 2020. gada decembri). Droši vien šādos apstākļos nav viegli atcerēties iepriekšējā gada sākumu, kad Latvijā dažus mēnešus bija vērojama pat deflācija. Ņemot vērā šo cenu samazinājumu un salīdzinoši lēnākus cenu pieauguma tempus pērnā gada pirmajā pusē, 2021. gadā vidēji cenu līmenis bija par 3.3% augstāks nekā pirms gada.

Apstākļos, kad inflācija ir kļuvusi par ikdienas sarunu tematu, arvien skaļāk izskan jautājumi, kāpēc centrālās bankas un citi ekonomikas politikas īstenotāji aktīvi nerīkojas, lai ierobežotu straujo cenu pieaugumu. Inflācija nav piemirsta – tā ir viena no aktuālākajām tēmām, kam tiek pievērsta uzmanība, taču centrālās bankas monetārās politikas īstenošanu plāno vidējā termiņā, nevis rīkojas spontāni. Arī Latvijas pagājušā gada inflācijas šūpoles parāda, ka pat viena gada laikā tā var mainīties no negatīvas līdz tādai, kāda nav pieredzēta pēdējo 10 gadu laikā. Ierasti inflācijas apkarošanai centrālās bankas īsteno ierobežojošu monetāro politiku, taču pašreizējos apstākļos, kad vēl nav pārvarēta Covid-19 krīzes ietekme, pārāk cieša monetārās politikas "grožu" pievilkšana jau tā ievainotajai tautsaimniecībai nozīmētu vēl vienu triecienu, turklāt laikā, kad vēl nepieciešams kāds plāksteris un mierinājums. Tāpēc pirms aktīvas iejaukšanās ekonomikā monetārās politikas veidotājiem jābūt pārliecinātiem, vai šūpoles joprojām vedīs mūs tikai uz augšu, vai tomēr ir sagaidāms, ka inflācija, atsevišķu komponentu cenai samazinoties, stabilizēsies un atgriezīsies pieņemamā līmenī (monetārās politikas mērķis – 2% inflācija vidējā termiņā). Būtiski atcerēties un saprast – monetārā politika nereaģē uz īstermiņa inflācijas svārstībām, bet skatās uz tendencēm ilgtermiņā.

Analizējot tendences Latvijā, inflācija lielākās svārstības pērn piedzīvoja enerģijas cenu izmaiņu dēļ, kuru pieaugumu ietekmēja virkne dažādu faktoru. Vēsturiski enerģijas cenas ir bijušas ļoti svārstīgas (gan strauji pieaugušas, gan tik pat strauji samazinājušās). Pašlaik gan tās joprojām saglabājas augstā līmenī. Turklāt energoresursu cenu pieaugums gada pirmajos mēnešos atstās nospiedumus ne tikai elektrības rēķinā. Jau pašlaik ir paziņots par ievērojamu skaitu dažādu administratīvi regulējamo tarifu pieaugumu.

Turpina pieaugt cenas arī pārtikai un dažādām rūpniecības precēm un pakalpojumiem. Pērnā gada nogalē un jaunā gada iesākumā daudz diskutēts par inflācijas prognozēm šim gadam. Redzējums gan var mainīties atkarībā no tā, cik precīzs ir skatījums par enerģijas cenu dinamiku, kā arī tā, kā turpinās attīstīties pandēmijas gaita. Tomēr par tuvākajiem mēnešiem ir skaidrs, ka inflācija būs, turklāt, iespējams, vēl lielāka nekā decembrī.

Lielāka neskaidrība ir, kā situācija attīstīsies ilgākā laika periodā. Mūsu prognoze rāda, ka inflācija jau šī gada vidū varētu sākt samazināties un gada nogalē pietuvoties 3%, tomēr nenoteiktība vēl ir liela un turpināsim uzmanīgi sekot situācijas attīstībai.

Pērn decembrī inflācija pieauga no 7,5% līdz 7,9%, tātad krietni lēnāk nekā iepriekšējos piecos mēnešos, kad gada inflācija pieauga par veselu procentpunktu. Taču diemžēl janvārī gaidāms vēl viens cenu kāpuma paātrinājums, jo par 54% līdz pat 93% atkarībā no patēriņa pieaug gāzes tarifi. Vidējā elektrības cena varētu būt līdzīga kā decembrī, taču turpināsim izjust jau iepriekš notikušā uzņēmumu izmaksu kāpuma netiešo ietekmi.

Runājot par siltuma cenām, visjaunākie pārsteigumi ir bijuši daļēji patīkami. Rīgas Siltums paziņoja par tarifu izmaiņu grafiku, kas rāda, ka centralizēti ražotā siltuma cenu pilsētā līdz pavasarim izdosies noturēt pārsteidzoši zemu, pateicoties iepriekš fiksētajām gāzes izmaksām un tam, ka daļu siltuma ražo ar šķeldu. Cena šobrīd ir vēsturiski augsta, taču attiecībā pret pilsētas iedzīvotāju ienākumiem tā ir un paliks daudz zemāka nekā bija 2011. - 2014. gadā. Par Rīgas vidējo algu šobrīd var nopirkt par 79% vairāk megavatstundu nekā 2012. gada 2. pusē, turklāt ir pieaudzis strādājošo un pelnošo cilvēku īpatsvars, tātad vidējie mājsaimniecību ienākumi auguši vēl vairāk. Savukārt ārpus Rīgas apkurē dominē dažādi kurināmās koksnes veidi, tāpēc nav pamata runāt par visaptverošu maksātspējas krīzi un grimšanu nabadzībā apkures izmaksu dēļ. Tomēr jāatzīmē, ka smagi cieš atsevišķas patērētāju grupas, kas mājokļus apsilda ar gāzi vai dzīvo siltumapgādes zonās, kas atkarīgas no gāzes; kas izmanto siltumsūkņus. Plānoto siltuma cenu kāpumu krasi samazināja Daugavpils, un lielā mērā tas notika tādēļ, ka tur ir uzbūvēta ar šķeldu darbināma katlumāja.

No vienas puses, gribas aicināt sniegt atbalstu enerģijas cenu krīzē cietušajiem. No otras puses, cenu kāpums sūta lietderīgus signālus par to, kā mājsaimniecībām, uzņēmumiem un pašvaldībām ir jāmaina siltuma ražošanas tehnoloģijas un jāsiltina mājas.

To, ka mājsaimniecību labklājības izmaiņas šobrīd nav tikai nelabvēlīgas, apstiprina un atspoguļo arī pirms dažām dienām publicētie patērētāju noskaņojuma dati. Gan mājsaimniecību vērtējums par savu finansiālo situāciju līdzšinējos 12 mēnešos, gan prognozes nākamajiem 12 mēnešiem decembrī bija virs vēsturiski vidējā rādītāja. Mājsaimniecību vērtējums par savu spēju palielināt uzkrājumus nākamā gada laikā sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Inflācija pieaug, taču mājsaimniecību ienākumi auga vēl straujāk. Diemžēl jārēķinās ar risku, ka 2022. gada sākumā reālās algas dažus mēnešus samazināsies, kā tas jau ir noticis Igaunijā, kur inflācija decembrī sasniedza 12,2%, arī Lietuvā tā jau ir mērāma ar divciparu skaitli. Viena lieta ir par jaunajiem gāzes tarifiem dzirdēt ziņās, cita – saņemt rēķinu.

Satraucošas ir arī pārtikas cenu kāpuma perspektīvas, ko nosaka gan enerģijas dārdzība, kas ir pieaugoša problēma, gan pārtikas izejvielu biržas cenas, kas pēdējā ceturkšņa laikā kopumā ir stabilizējušās, taču iepriekšējais kāpums vēl pilnībā nav izpaudies attiecībā uz patērētājiem. Pārtikas patēriņa cenu kāpums jau paātrinās. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem decembrī tieši pārtikai bija vislielākā ietekme uz kopējā patēriņa groza dārdzības izmaiņām mēneša laikā. Ja kopējā mēneša inflācija bija 0,4%, tad pārtikas cenas pieauga par 1,5%. Par strauju cenu kāpumu tuvākajā nākotnē brīdina ražotāji.

Situācija ir nopietna, bet ne bezcerīga. Straujais cenu kāpuma sākumpunkts ir brīdis, kad Latvijas iedzīvotāju pārtikas pirktspēja bija labāka nekā līdz šim. 2021. gadā par vidējo neto algu varēja nopirkt par 32% vairāk pārtikas un bezalkoholisko dzērienu nekā pirms pieciem gadiem un par 78% vairāk nekā pirms 10 gadiem. No šī gada sākuma ienākumus ģimenēm ar trīs un vairākiem bērniem ievērojami papildina pabalstu pieaugums, bet mazo algu saņēmējiem nozīmīgs atspaids būs neapliekamā minimuma kāpums. Pirktspējas izmaiņas visnelabvēlīgākās šobrīd ir maz pelnošām mājsaimniecībām bez bērniem, tātad galvenokārt cilvēkiem pirmspensijas vecumā un pensionāriem.

Latvijā nedraud vispārēja neēšanas un nosalšanas krīze. Taču var būt nepieciešams īpašs atbalsts mājsaimniecībām, kas piedzīvo nelabvēlīgas sakritības – kas piedzīvojušas krasu enerģijas izmaksu kāpumu izvēlētā apkures enerģijas veida dēļ un kam ir zemi ienākumi, tātad enerģija un pārtika jau iepriekš veidoja lielu daļu no izdevumiem.