Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori pagājušajā gadā atguvuši aktīvus kopumā 287,058 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2020.gadā, liecina bankas publiskotā informācija.
Vienlaikus bankas likvidācijas izdevumi 2021.gadā veidoja 43,533 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu ir pieaugums par 19,6%.
Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 1,146 miljardus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 109,797 miljoni eiro.
Savukārt "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi kopš pašlikvidācijas procesa sākuma kopumā veido 137,838 miljonus eiro, tostarp bankas likvidācijas izdevumi 2018.gadā bija 21,046 miljonu eiro apmērā, 2019.gadā - 36,873 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā - 36,386 miljonu eiro apmērā.
2021.gada decembrī "ABLV Bank" likvidatori atguvuši bankas aktīvus 63,28 miljonu eiro apmērā, kas ir 5,6 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš. No izsniegtajiem kredītiem atgūti 55,883 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 7,394 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 3000 eiro.
Savukārt "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi decembrī bija 5,244 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 957 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 654 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 254 000 eiro, likvidatoru un likvidatoru palīgu atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 83 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 3,296 miljoni eiro.
Pārskats arī liecina, ka 2021.gada 31.decembrī "ABLV Bank" pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,666 miljardu eiro apmērā, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2020.gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,966 miljardu eiro apmērā.
"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām decembra beigās bija 1,33 miljardi eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 255,866 miljoni eiro, ieguldījumi finanšu instrumentos bija 98,412 miljoni eiro, kredītos banka bija izsniegusi 60,357 miljonus eiro, pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi veidoja 2,096 miljonus eiro, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 141,458 miljonus eiro.
Kopumā "ABLV Bank" pērn 31.decembrī bija 1,909 miljardu eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves pagājušā gada beigās bija 207,085 miljoni eiro.
"ABLV Bank" iespējamās saistības decembra beigās bija 331 000 eiro apmērā.
Publiskotajā informācijā arī minēts, ka līdz 2021.gada beigām vairāk nekā 14 700 bankas bijušo klientu ir atguvuši noguldījumus bankā. Tie galvenokārt ir klienti ar konta atlikumiem līdz 100 000 eiro, kuriem kopumā izmaksāti 451,2 miljoni eiro no "ABLV Bank" pārskaitītās summas Noguldījumu garantiju fondā.
Tāpat norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,67 miljardus eiro. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no "Ernst & Young". Līdz 2021.gada beigām pārbaudes pabeigtas 1615 kreditoriem.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
