Latvijas ieskatā, EK jāuzņemas iniciatīva gāzes cenu samazinājumam

Pērn visi būtiskākie energoresursi (ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija) ir uzrādījuši strauju cenu kāpumu, un pēdējā pusgada laikā tas bijis ārkārtējs, norāda EM, piebilstot, ka tādi energoresursi kā dabasgāze un elektroenerģija ir sasniegusi vēsturiskos cenu rekordus.

Baltijā pērnā gada decembrī novērota jauna vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā, sasniedzot 207,40 eiro par mWh, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2021.gada novembrī (125,39 eiro par mWh), bet attiecībā pret 2020. gada decembri cena ir bijusi 4,6 reizes augstāka. Šobrīd, 2022.gada pirmajā nedēļā, vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā, kā arī Baltijā kopumā ir 143,34 eiro par mWh. 2021 gads noslēdzās ar elektroenerģijas vidējo cenu 88,78 eiro par megavatstundu, kas 2,6 reizes augstāka nekā 2020. gada vidējā cena.

Vienlaicīgi ar no AER saražotās elektroenerģijas izstrādes nepietiekamību tiek novērotas rekorda augstas dabasgāzes cenas, kas ietekmē elektroenerģijas ražošanas izmaksas termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Šobrīd joprojām tiek novērotas dabasgāzes cenas svārstības – 14.janvārī cena ir 81,31 eiro par mWh.

Latvijā šobrīd jau ir ieviesti vairāki pasākumi elektroenerģijas cenu pieauguma ietekmes kompensēšanai gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, tostarp, apstiprināts risinājums OIK samazināšanai, palielināts atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju aizsargātajiem lietotājiem, panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā netiks paaugstināti elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifi, līdz ar to neradot papildu izdevumu slogu uzņēmumiem, pašvaldībām un mājsaimniecības lietotājiem, kā arī no valsts budžeta tiek segta daļa no elektroenerģijas gala cenu veidojošām izmaksām, kompensējot 50% no elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoru pakalpojumu izmaksām galalietotājiem no 2021.gada 1.decembra līdz 2022.gada 30.aprīlim.

Regulāri tiek aktualizēta diskusija par PVN likmes samazinājumu energoresursiem atbilstoši situācijas attīstībai, kas iekļautu arī PVN samazinājumu dabasgāzei. Šī iniciatīva pagaidām netika atbalstīta valdības līmenī.

Savukārt gāzes apgādes drošības ziņā Latvijai ir būtiski jautājumi par dabasgāzes centralizētām ES līmeņa rezervēm. Pateicoties Inčukalna pazemes gāzes krātuvei (PGK). ES līmeņa dabasgāzes rezervju izveidošana ir jautājums, kas ieņem svarīgu lomu.

Vienlaikus EM ziņojumā uzsvērts, ka EK tuvākajā laikā būtu jāuzņemas iniciatīva dabasgāzes cenas samazināšanas jautājumos. EK vajadzētu uzņemties aktīvu pozīciju un regulāri uzturēt dialogu ar trešo valstu dabasgāzes piegādātajiem, lai izstrādātu un pakāpeniski ieviestu izdevīgus dabasgāzes piegādes nosacījumus, kas noteiktu gan ES dalībvalstu, gan trešo valstu piegādātāju turpmāko politiku.

Vēl viens būtisks moments, pēc EM teiktā, ir atbalsta pasākumi energoietilpīgiem uzņēmumiem. Kaut arī energoresursu cenu kāpuma laikā energoietilpīgie uzņēmumi ir viena no apdraudētākajām lietotāju grupām patērēto energoresursu apjoma dēļ, šobrīd EK vadlīnijās atsevišķi nav ņemts vērā energoietilpīgo uzņēmumu stāvoklis.

Turklāt īpaša uzmanība jāvelta ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ETS), norāda EM. Atbilstoši iepriekš norādītajai informācijai, ES ETS kvotu sadārdzinājums ir viens no būtiskākiem energoresursu cenu kāpuma iemesliem. Neskatoties uz ieviestiem atbalsta pasākumiem, gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu, it īpaši energoietilpīgo uzņēmumu, materiālais stāvoklis joprojām tiek negatīvi ietekmēts ar energoresursu cenu svārstībām. Secināms, ka ar ieviestajiem pasākumiem nepietiek, lai pilnībā nodrošinātu energoresursu cenu kāpuma kompensēšanu. Līdz ar to, ministri tiek aicināti apmainīties ar viedokļiem par ES ETS kvotu īslaicīgu cenu samazināšanu, kas palīdzētu jau īstermiņā uzlabot mājsaimniecību un uzņēmumu finansiālo stāvokli, neradot būtisku negatīvu ietekmi uz ES plāniem panākt klimatneitrālu ekonomiku ilgtermiņā.