VID: pēdējo gadu laikā aktīvi veikti pasākumi korupcijas mazināšanai

Kā uzskata dienestā, korupcijas un interešu konflikta novēršanas jomā nepārtraukti tiek pilnveidots VID risku pārvaldības process, kas esot izstrādāts ar augstu detalizācijas pakāpi.

Būtisku ietekmi amatpersonu rīcības maiņai attiecībā pret dāvanu un kukuļu pieņemšanu vai pieprasīšanu ir atstājuši pēdējo divu gadu laikā kriminālvajāšanai un iztiesāšanai nodotie kriminālprocesi par VID amatpersonu veikto kukuļņemšanu un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, vērtē VID.

"Šie fakti nepārprotami liecina par neiecietīgu attieksmi pret korupciju VID, pret administratīvo korupciju muitā, kur daļa no šiem maksājumiem tika dēvētas kā "tradīcijas"," teikts dienesta paziņojumā.

VID 2020.gadā sāka septiņus kriminālprocesus par kukuļa piedāvāšanu muitas amatpersonai un 2021.gadā sāka 20 kriminālprocesus par kukuļa piedāvāšanu vai nodošanu muitas amatpersonai. Vairumā gadījumu šobrīd jau ir tiesas spriedumi.

Viens no korupcijas novēršanas instrumentiem VID ir dažādu jaunāko tehnoloģiju izmantošana darba procesu efektivizācijai, pēckontroles un kvalitātes nodrošināšanai, tostarp, videoreģistratoru un videonovērošanas sistēmu izmantošana, kontroles pasākumu organizēšana attālināti, izslēdzot tiešu klienta un VID darbinieka kontaktu.

Tāpat VID atgādina, ka saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS Nodokļu maksātāju apkalpošanas kvalitātes pētījumā par 2020.gadu sniegto informāciju secināms, ka salīdzinājumā ar 2018.gadu bijis vērojams, ka visvairāk divu gadu laikā ir uzlabojies nodokļu maksātāju vērtējums VID amatpersonu godprātībai, profesionalitātei un zināšanām veicot izmeklēšanas darbības, kā arī salīdzinoši atzinīgāk noskaņoti nodokļu maksātāji bijuši, vērtējot VID amatpersonu godprātību nodokļu nomaksas veicināšanas pasākumu laikā.

Jau ziņots, ka starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā KUI Latvijas rādītājs ir uzlabojies, taču tas aizvien turpina atpalikt no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

2021.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2020.gadu, ir pieaudzis par diviem punktiem, sasniedzot 59 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 15.vietā, kas ir kāpums par divām vietām, salīdzinot ar 2020.gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.

Savukārt starp 37 OECD valstīm Latvijas KUI rādītājs ierindojas 26.vietā, kas arī ir kāpums par divām vietām kopš 2020.gada. OECD valstu vidējais KUI rādītājs ir 67 punkti.

Pasaulē Latvija ar savu KUI rādītāju ir 36.vietā kopā ar Izraēlu un salu grupu Karību jūrā - Sentvinsentu un Grenadīnām. 2020.gadā Latvijas KUI ierindojās 42.vietā pasaulē.