Būtiski kāpjot un joprojām svārstoties energoresursu cenām, daudziem iedzīvotājiem ir pamatotas bažas par savu spēju nokārtot savas saistības. Vienlaikus valstī ir panākta vienošanās par vērā ņemamu finansiālu atbalstu iedzīvotājiem, lai palielināto rēķinu summu nasta nebūtu jānes tikai uz saviem pleciem, tomēr tradicionāli mums ir problēmas ar tiešu mērķējumu tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk. "Delfi Bizness" vērtē, kā gan pandēmija, gan energoresursu cenas varētu ietekmēt iedzīvotāju parādu apjomu, kā arī analizē, vai maksāšanas disciplīna ir atkarīga no ienākumu līmeņa.
Sākuma periodā Covid-19 ietekme uz iedzīvotāju maksāšanas disciplīnu bija pozitīva, atceras "Kredītinformācijas biroja" (KIB) valdes loceklis Intars Miķelsons. Pirmajā pandēmijas vilnī 2019. gadā, kad iedzīvotāji "sasēdās mājās", ceļojumi, restorāni, sporta un izklaides aktivitātes nebija vairs pieejamas, aizdevēji nobremzēja jaunu kredītlīgumu slēgšanu, rēķinu parādu skaits saruka. Un iedzīvotāji savus finanšu līdzekļus novirzīja rēķinu apmaksai. Bet, atsākoties kreditēšanai 2020. gada otrajā ceturksnī un mazinoties ierobežojumiem, parādu līkne atkal sāka iet augšup. "Pandēmijas ierobežojumu dēļ iedzīvotājiem pēkšņi zuda iespēja tērēt naudu sev ierastā veidā, un cilvēki pieķērās tam, kas būtu ikdienas primārā darbība, – īres, elektrības rēķinu apmaksa, bet, tiklīdz atkal parādījās iespēja tērēt, atkal atsākās maksājumu kavēšana," teic Miķelsons.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
