FKTK vadītāja: bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā

Viņa norādīja, ka pēc jūtama peļņas samazinājuma, kas bija redzams 2020.gadā, pagājušajā gadā situācija stabilizējās, taču bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā.

"Covid-19 ietekmes risks joprojām tiek ļoti uzmanīgi monitorēts, jo tas nav pazudis un pandēmija nav beigusies. Kāda būs nu jau kārtējā Covid-19 viļņa ietekme uz reālo ekonomiku, uzņēmumu maksātspēju un banku aktīvu kvalitāti, varēsim redzēt tikai pēc kāda laika. Tajā pašā laikā ir labas ziņas - pelnītspēja pērn bankām ir strauji uzlabojusies, pat dubultojusies, salīdzinot ar 2020.gadu. 2020.gadā bankas tiešām ļoti piesardzīgi izvērtēja kredītportfeļus un tika veidoti papildu uzkrājumi potenciāli nedrošajiem kredītiem," sacīja Purgaile.

Tāpat viņa atzīmēja, ka bija noteikti moratoriji, un FKTK ar piesardzību sekoja līdzi, kāda būs situācija, kad moratoriji beigsies.

"Ja pagājušā gada sākumā samazinājās slikto kredītu īpatsvars un pieauga šaubīgo kredītu īpatsvars - kuri vēl nav īsti sliktajā zonā -, tad tagad mēs redzam, ka arī šaubīgo kredītu īpatsvars ir samazinājies un banku kredītportfeļu kvalitāte ir atgriezusies jau gandrīz pirmspandēmijas līmenī. Tie gan ir pagājušā gada nogales dati, un jāņem vērā, ka tie ir rezultāti pirms omikrona vīrusa paveida izplatības un Covid-19 ceturtā viļņa," teica FKTK vadītāja.

Purgaile arī minēja, ka krīzes laikā bankās būtiski, par padsmit procentiem, ir pieauguši noguldījumi, taču pēdējā laikā pieaugums ir nedaudz sabremzējies.

Savukārt banku likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji ir ļoti stabili, augoši un labi, minēja Purgaile, piebilstot, ka 2020.gadā neviena no bankām neizmaksāja dividendes, tās tika novirzītas kapitāla stiprināšanai un uzreiz deva papildu drošības sajūtu visiem.

"Redzam, ka šobrīd nenoteiktība turpina kavēt kredītportfeļa izaugsmi, jo tā ir vāja. Gada nogalē gan ir nedaudz vērojama izaugsme mājsaimniecību segmentā, ir nedaudz palielinājusies patēriņa kreditēšana. Tomēr joprojām lielais izaicinājums ir uzņēmumu kreditēšanā, kas stagnē," atzina Purgaile.

Pēc viņas teikā, stagnācija uzņēmumu kreditēšanā ir ļoti kompleksa problēma.

"Problēma tāpēc, ka to veido dažādas strukturālas lietas - joprojām ir liela ēnu ekonomikas daļa, liela nenoteiktība, nepieciešamība pēc tiesiskās vides uzlabojumiem. Papildus šiem apstākļiem mēs no bankām dzirdam, ka ir ļoti maz tādu investīciju projektu, ko gribētos finansēt. Un tad ir jautājums - kam jābūt pirmajam? It kā uzņēmēji saka, ka neveiksim investīcijas, jo bankas nefinansē, bet no otras puses bankas saka, ka nav perspektīvu projektu, ko finansēt. Veidojas apburtais loks," uzsvēra Purgaile.

Viņa atzīmēja, ka piekrīt Latvijas makroekonomikas ekspertiem, ka pie vainas ir arī banku piesardzība, bet ne tikai. Tādēļ ir svarīgi saprast, kas ir tas "ne tikai" un kā to atrisināt, kāpēc Latvija nav labvēlīga vieta investīcijām un kas valstiskā mērogā vēl būtu jādara investīciju piesaistei, lai esošie uzņēmumi sāktu domāt par papildu ieguldījumiem.

"Mēs arī redzam, ka uzņēmumu kontos naudas apjoms pieaug, kas nozīmē, ka nenoteiktība un nedrošība ir ļoti liela un tā ir sabremzējusi vēlmi investēt attīstībā," atzīmēja Purgaile.

Savukārt, jautāta, vai energoresursu cenu sadārdzinājumu var ietekmēt kredītportfeļu kvalitāti gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu segmentā, FKTK vadītāja atzina, ka šis jautājums sarunās ar bankām ir apspriests.

"Mēs redzam, ka bankas šo jautājumu vērtē un situāciju monitorē. Jāsaka tomēr, ka, izsniedzot kredītu, ikmēneša maksājums ir pietiekami sabalansēts pret pārējo izdevumu grozu vai kopējiem mēneša ienākumiem. Situācija, protams, var būt mainīga, kāds kredītņēmējs var zaudēt darbu, daļu ieņēmumu, tādēļ situācija ir jāmonitorē. Iespējams, ka ir kāda ievainojamāka kredītņēmēju daļa, kuriem kredītmaksājums ir bijis tuvu maksimālai iespēju robežai, un tie var ciest visātrāk," sacīja Purgaile.

Viņa atzīmēja, ka parasti šādās situācijās pirmā negatīvā ietekme ir redzama patēriņa kreditēšanas portfelī.

"Kā jebkurā krīzē, mēs vedinām bankas un klientus sadarboties, komunicēt, klientiem vērsties pie savas bankas un risināt problēmas savlaicīgi, nevis tad, kad jau ir iekrāti vairāki kavēti maksājumi," teica Purgaile.