Drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji

FKTK jau no pagājušās vasaras ir aktīvā dialogā ar potenciālajiem atļauju saņēmējiem, tostarp šobrīd komisija publiski aicina pieteikties atļaujas saņēmējus, neskatoties uz to, ka likumu vēl skata Saeima.

"Domāju, ka tuvākajos mēnešos likums Saeimā tiks pieņemts un tas mums pavērs iespēju sākt atļauju izsniegšanu. Sagatavošanās darbi notiek, dialogs ir, un prognozēju, ka pirmā pusgada laikā pirmie 3-5 pieci dalībnieki tiks reģistrēti un saņems pirmās atļaujas. Otrajā pusgadā iegūt atļaujas varētu vēl kādi pieci dalībnieki. Tie ir gan jauni pakalpojumu sniedzēji, gan tādi, kas vēlas savu reģistrēšanās vietu pārcelt tieši uz Latviju," saja Purgaile.

Jautāta, ar ko Latvija šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir interesanta, Purgaile norāda, ja tas ir Latvijā strādājošs uzņēmums, dibinātāji ir Latvijas valsts piederīgie vai te ir biznesa saites, tad viņi primāri tagad skatās uz Latviju, bet līdz šim šādiem jauniem tirgus dalībniekiem un inovācijām īsti nebija pretimnākšanas.

"Pēdējā laika aktīvais darbs jauno finanšu tehnoloģiju jomā ir parādījis, ka mēs esam šo virzienu noteikuši par prioritāti un atbalstām viņu darbību tieši Latvijā. Mūsu kolēģi šajā jomā darbojas ļoti aktīvi. Inovāciju centrā aug sniegto konsultāciju apjoms un skaits. Tāpat ir izveidota Regulatīvā smilšu kaste, kur var nākt un testēt "FinTech" jaunos biznesa modeļus. Apjoms aug, un redzam, ka interese ir," pauž FKTK vadītāja.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka ir daudz jomu, kurās ir jābūt ciešā sazobē ar Eiropas uzraudzības iestādēm, piemēram, šobrīd ir divas Eiropas iestādes - Eiropas vērtspapīru un tirgu iestāde un Eiropas banku iestāde -, kuras nosaka tehniskos standartus, bet tie vēl nav apstiprināti, tāpēc šobrīd ir jādarbojas nedaudz taustīšanās režīmā.

"Mēs mācāmies katru dienu, kā mums strādāt šajā jomā, radot skaidru, saprotamu un drošu vidi klientiem un potenciālajiem investoriem, tajā pašā laikā nepadarot šo vidi pārlieku birokrātisku un ar nevajadzīgām administratīvajām barjerām. Tā ir līdzsvara meklēšana, cik ļoti būt inovatīviem un atbilstošiem regulējumam," teic Purgaile.

Viņa atzīmē, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomā šobrīd nav paredzēts garantiju fonds, taču vienotais Eiropas regulējums padara šo pakalpojumu drošāku, mazinot iespējamos ieguldītāju krāpniecības riskus. Regula kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka arī pienākumu ievērot prasības, kuru mērķis ir nodrošināt informācijas atklātību un novērtēt ieguldītāju izpratni par riskiem, ko tie uzņemas, ieguldot kolektīvās finansēšanas projektā.