Latvijas Atveseļošanas fonda (AF) plāns līdz 2026. gada augustam paredz Latvijā veikt investīcijas ar ES finansējumu 1,82 miljardi eiro, informē Finanšu ministrija (FM). Līdz šī gada beigām atbildīgās nozaru ministrijas plāno uzsākt projektu atlases visās AF plānā noteiktajās jomās par aptuveni 80% no kopējā AF finansējuma.
"Līdz šim brīdim Latvijā ir sasniegts būtisks progress gan AF plānā noteikto investīciju, gan reformu jomā – ir izpildīta lielākā daļa no pirmajiem deviņiem sasniedzamajiem rādītājiem," teic finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis. Vienlaikus viņš arī atzīmē, ka Latvijas AF plānā ir iekļauti ambiciozi un politiski jutīgi mērķi, kā dēļ darbs pie vairākām reformām ir diezgan sarežģīts un prasa nopietnas un laikietilpīgas politiskās diskusijas.
Dālderis arī informē, ka līdz šī gada beigām atbildīgās nozaru ministrijas plāno uzsākt investīcijas jeb projektu atlases visās AF plānā noteiktajās jomās par aptuveni 80% no kopējā AF finansējuma. Pašlaik jau noris darbs pie normatīvās bāzes izstrādes 33 (no kopā 77) investīciju pasākumiem, daļa no tiem jau nosūtīti apspriešanai EK.
Saskaņā ar ES prasībām katrai dalībvalstij noteiktos termiņos EK ir jāiesniedz maksājumu pieprasījumi. Pieprasītais maksājums tiek ieskaitīts valsts budžetā ar nosacījumu, ja izpildīti un sasniegti konkrēti AF plānā noteikti mērķi un rādītāji gan reformu, gan investīciju veidā. Latvijai pirmais maksājuma pieprasījums 231 miljona eiro apmērā EK jāiesniedz šī gada 2. ceturksnī, esot izpildītiem pirmajiem deviņiem AF plānā paredzētajiem rādītājiem likuma varas, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās.
Noteiktais laika grafiks Latvijai paredz iesniegt maksājuma pieprasījumu EK reizi gadā, kas kopumā ir seši maksājumi līdz 2026. gada augusta beigām, kopā izpildot 214 rādītājus jeb AF plānā noteiktus atskaites punktus un mērķus.
Tāpat līdz 2022. gada 30. aprīlim Latvijai EK arī jāsniedz AF plāna progresa pusgada ziņojums. FM regulāri reizi pusgadā informēs arī Ministru kabinetu par AF ieviešanas jautājumiem.
Starp Latvijas izpildītajiem rādītājiem nevienlīdzība mazināšanas jomā minama likuma par īrnieku un izīrētāju tiesību līdzsvarošanu stāšanās spēkā, kas kā rādītājs ietverts Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajam pasākumam par Finansēšanas fonda izveidi zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Tāpat arī izpildīts rādītājs Izglītības un Zinātnes ministrijas pārziņā esošā pasākuma ietvaros, definējot kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus attiecībā uz minimālo izglītojamo skaitu un infrastruktūras pieejamību ar mērķi sakārtot vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu.
Likuma varas, tai skaitā ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanas jomā starp jau izpildītajiem rādītājiem minama kritēriju pieņemšana riskantu tirgus sektoru, klientu un pirkumu noteikšanai ar mērķi uzlabot iepirkumu kvalitāti un mazināt nepietiekamas konkurences un nekvalitatīvi sagatavotas dokumentācijas riskus, kas ir FM pārziņā. Tāpat arī izpildīts Iekšlietu ministrijas pārziņā esošs rādītājs, kas paredz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumu stāšanos spēkā.
Savukārt digitālās transformācijas jomā starp izpildītājiem rādītājiem ir Satiksmes ministrijas atbildībā esošā vienota modeļa pieņemšana "pēdējās jūdzes" attīstībai. Ņemot vērā digitālās transformācijas procesu sabiedrībā, kā arī pandēmijas rezultātā pieaugošo nepieciešamību veikt dažādus procesus (tostarp, izglītības jomā) attālināti, "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstībai ir ļoti būtiska ietekme uz plašu sabiedrību, jo paredzēts nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumus ar ievērojami uzlabotu datu pārraides ātrumu ļoti lielam apjomam datu. Tāpat arī apstiprināts MK noteikumu projekts par attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību, ar šo izpildot AF plānā noteiktā pasākuma "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajiem skolēniem un izglītības iestādēs" atskaites punktu.