Iedzīvotājiem dažādas likstas radījušas zaudējumus no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro  (1)

Mājoklī visbiežāk plīst cauruļvadi, radot bojājumus pat 48 600 eiro apmērā. Auto visbiežāk tiek bojāti sadursmēs ar citiem spēkratiem vai kādu šķērsli, kas vidēji izmaksā ap 1300 eiro, bet lielākā pērn izmaksātā summa sasniedza 24 600 eiro. Savukārt pērn katrs desmitais dzīvības apdrošināšanas gadījums bijis saistīts ar Covid-19. Kopumā vērojama tendence, ka apdrošināšana kļūst par vienu no finanšu plānošanas instrumentiem, lai pasargātu savu budžetu no neparedzētiem izdevumiem.

Puse jeb 51% no 2021. gadā atlīdzinātajiem apdrošināšanas gadījumiem mājoklī bija saistīti ar cauruļvadu plīsumiem, kas izraisīja ūdens noplūdi. Par bojājumiem, kas radušies šādā veidā, mājokļa īpašniekam vidēji tika izmaksāti 1109 eiro, bet lielākā izmaksātā atlīdzība sasniedza pat 48 600 eiro. Tā izmaksāta kādas privātmājas īpašniekam, kuram otrajā mājas stāvā plīsa ūdensvads un ūdens noplūde radīja būtiskus bojājumus. Savukārt otra lielākā izmaksātā atlīdzība par šādu pat likstu bija kādam daudzdzīvokļu nama iemītniekam, kur zaudējumu kopsumma veidoja 20 800 eiro.

Tāpat pērn salīdzinoši bieži izmaksātas atlīdzības par bojājumiem iedzīvei – tai skaitā, arī par bojājumiem, kurus netīši radījuši paši mājokļa iemītnieki (20%). Piemēram, gludināmajam dēlim uzkrītot uz televizora vai katliņam izslīdot no rokām un nokrītot uz stikla plīts virsmas. Vidēji izmaksātā atlīdzība par bojājumiem iedzīvei bija 649 eiro, bet lielākā izmaksātā atlīdzība – 6000 eiro, kad zibens spēriena rezultātā tika sabojātas vairākas elektroierīces.

Pērn pieauga atlīdzību skaits, kas izmaksātas par dabas stihiju radītiem bojājumiem. Tās kopumā veidoja 4% no visiem negadījumiem, un vidējā izmaksātā atlīdzība bija 1045 eiro. Lielākā atlīdzība dabas stihiju dēļ, kas pērn izmaksāta mājokļa īpašniekam, sasniedza 6400 eiro. Šajā gadījumā stiprs vējš radīja bojājumus jumta segumam. Savukārt negaisa laikā nolauzts koks citam mājokļa īpašniekam radīja zaudējumus 6300 eiro – tika bojāta ēkas konstrukcija un jumts.

Būtiskākos materiālos un finansiālos zaudējumus, protams, rada uguns nelaimes, kas pērn bijušas tikai 3% no pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem, taču lielākā zaudējumu summa sasniedza vairāk nekā 300 000 eiro, par ko atlīdzība vēl tiek izmaksāta mājokļa atjaunošanas gaitā.

Pērn visbiežāk auto tika bojāti sadursmēs ar citu auto vai kādu šķērsli. Tā pērn gandrīz katrs trešais no atlīdzinātajiem KASKO apdrošināšanas gadījumiem bija saistīts ar automašīnas bojājumiem, kas gūti tieši šādos negadījumos. Vidējā izmaksātā atlīdzības summa bija 1305 eiro, savukārt lielākā izmaksātā atlīdzība pēc divu auto sadursmes bija 24 680 eiro.

Tāpat salīdzinoši bieži (26%) autovadītājiem bijusi nepieciešama diennakts tehniskā palīdzība, lai iedarbinātu auto, nomainītu bojātu riepu vai evakuētu ceļā salūzušu auto, kas vidēji autovadītājam būtu izmaksājusi 68 eiro, ja auto īpašniekam nebūtu KASKO apdrošināšana.

Savukārt katrs piektais (21%) apdrošināšanas gadījums bija saistīti ar auto stiklu bojājumiem, un vidējā izmaksātā atlīdzība šādos gadījumus bija 386 eiro. Savukārt lielākā izmaksātā atlīdzība bija 2145 eiro, kad automašīnai tika bojāts panorāmas jumts.

Neatkarīgi no gadalaika salīdzinoši lielus zaudējumus radīja sadursmes ar dzīvniekiem, kas pagājušajā gadā veidoja 4% no visiem atlīdzinātajiem apdrošināšanas gadījumiem, un vidējā izmaksātā atlīdzībā bija 2368 eiro. Savukārt lielākā izmaksātā atlīdzība pēc auto sadursmes ar mežā dzīvnieku bija 24 860 eiro, kad pēkšņi pāri ceļa aizsargžogam pārleca un uz ceļa izskrēja stirna.

Automašīnu zādzības veidoja tikai nepilnu procentu no visiem pieteiktajiem gadījumiem, taču joprojām aktuāls ir auto detaļu zādzību jautājums, un garnadžu visiecienītākais mērķis bija Volvo lukturi - šādos gadījumos vidējā izmaksātā atlīdzība bija 1330 eiro.

Ceļojumu apdrošināšanā visbiežākie riski saistīti ar izmaiņām ceļojuma maršrutā (28%), un vairāk nekā puse no gadījumiem bija ceļojuma atcelšanas dēļ. Piemēram, pakalpojumu sniedzēji nav atgriezuši ar atcelto ceļojumu saistītās pakalpojumu izmaksas. Šādos gadījumos vidējā atlīdzība bija 520 eiro, bet lielākā atlīdzība – 3500 eiro. Teju trešdaļai ceļotāju (27%) ceļojuma laikā bija nepieciešama medicīniskā palīdzība, par ko vidēji atlīdzināti 540 eiro, bet lielākā izmaksātā atlīdzība par ārstniecības izdevumiem ceļojuma laikā bija 4800 eiro. Salīdzinoši regulāri saņemti arī atlīdzības pieteikumi par bagāžas bojājumiem vai zādzību (23%), šajos gadījumos vidējā atlīdzība bija 560 eiro.

Pērn pandēmija koriģēja arī statistiku par biežākajiem nāves cēloņiem, kuru rezultātā tika izmaksāta dzīvības apdrošināšanas atlīdzība. Tā pērn biežākie nāves cēloņi bija audzēji (28%), sirds-asinsvadu slimības (22%) un Covid-19 (12%). Lielākā izmaksātā atlīdzība, nāves gadījumā, bija 48 000 eiro.

Savukārt kredītņēmēja bezdarba un darbnespējas apdrošināšanā vidējā atlīdzība bezdarba gadījumā, pērn bijusi 880 eiro, bet lielākā atlīdzība – 17 864 eiro. Ilgstošu darbnespēju biežāki iemesli pērn bija hronisku slimību saasinājumi, Covid-19 saslimšanas un traumas. Savukārt bezdarba gadījumu galvenais cēlonis bijusi darbinieku skaita samazināšana, amata vietu likvidēšana un uzņēmumu restrukturizēšana.