‘Nākotnes kapitāls’: Kas noticis ar rubli un Krievijas uzņēmumu akcijām kopš kara sākuma

Krievijas ekonomika dažādas problēmas izjūt jau gadiem, taču lielie, globālie uzņēmumi spēja darboties visai veiksmīgi un ienest lielu peļņu gan sev, gan pašai valstij. Vladimira Putina uzsāktais iebrukums Ukrainā ir pārvilcis treknu svītru daudzu uzņēmumu plāniem, un, kā cer rietumvalstis, tas sašūpos jau tā trauslo ekonomiku tik nopietni, ka Krievijas elitei nāksies aizdomāties par valsts vadību. Par to, ka sankcijas draud sašūpot valsti liecina, ka Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijā strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Delfi jau vēstīja, ka Krievijas centrālā banka divkāršo procentlikmi līdz 20% un ka Krievijā iedzīvotāji stāv milzīgās rindās pie bankomātiem, lai izņemtu ārvalstu valūtas

Rublim smagi

Krievijas valūta, ja apskata vēsturisko vērtību pret eiro vai ASV dolāru, pieredz lejupslīdi jau vismaz pēdējos divdesmit gadus. Iepriekš tas bijis saistīts ar naftas tirgus problēmām, centrālās bankas slikto pārvaldību, starptautiskajām sankcijām, bet pēdējos gados – saistībā ar globālo pandēmiju.

Vienlaikus šī lejupslīde bija relatīvi lēna. Taču iebrukums Ukrainā to mainīja. Šonedēļ, piecas dienas pēc iebrukuma, rubļa kurss pret dolāru samazinājies līdz 90 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms kara. Tā ir vēsturiski zemākā rubļa vērtība pret eiro. Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokrities no 93,5 rubļiem par eiro līdz 101,190 rubļiem.

Ekonomists Tims Hārkorts izdevumam “Al Jazeera”, komentējot rubļa nākotni, norādījis, ka pirmdien, kad tiks atvērtas biržas Krievijā, neviens, “pat ne Krievijas centrālā banka”, negribēs pirkt rubli. “Bloomberg” vēsta, ka pirmdien tas jau tika manīts finanšu tirgos Honkongā un Singapūrā – tirgus dalībnieki ir apturējuši jebkādas darbības ar rubli, kamēr nav skaidrības, ko nozīmēs ieviestās sankcijas un vai netiks izsludinātas jaunas.

Sidnejā strādājošais brokeris Niks Tvideils “Bloomberg” komentējis, ka iesaka klientiem slēgt rubļa pozīcijas, jo ir pārāk lieli riski. “Šobrīd tirdzniecība ar rubli ir pilnībā apstājusies,” viņš sacījis.

Tas, visticamāk, nozīmē, ka rubļa vērtība turpinās kristies. Jāatgādina, ka rietumvalstis nedēļas nogalē nolēma aizliegt Krievijas centrālajai bankai veikt transakcijas starptautiskajā finanšu sistēmā, tādējādi būtiski ierobežojot tās iespējas atbalstīt rubļa kursu. Tika arī nolemts atslēgt vairākas Krievijas bankas no starptautiskās norēķinu sistēmas SWIFT.

LETA pirmdiena vēstīja, ka Krievijas centrālā banka būtiski paaugstinājusi bāzes procentlikmi, tādējādi cenšoties atbalstīt rubļa vērtību un novērst strauju naudas izņemšanu no valsts bankām pēc rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju. Banka bāzes procentlikmi palielināja no 9,5% līdz 20%. Piemērotās sankcijas liedz Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautiskās finanšu transakcijas, lai atbalstītu rubļa kursu.

Uzņēmumu akciju vērtība sadilusi

Ņemot vērā rubļa straujo kritumu, nav arī pārsteigums, ka pirmajās kara stundās uz to arī strauji reaģēja akciju tirgi. Investoriem strauji cenšoties atbrīvoties no akcijām, starptautiskie mediji vēstīja, ka kara pirmajā dienā kopējais vērtības kritums bija ap 200 miljardiem.

Piemēram, krievu giganta “Gazprom” vērtība bija kritusies par vairāk nekā 35%. Lai gan sankcijas tiešā veidā neaizliedz Krievijas energoresursu eksportu – akciju cena nedaudz atguvās pēc pirmā šoka, ja salīdzina ar to cenu pirms mēneša –, cena tik un tā ir par 31% zemāka. Līdzīga aina ir arī ar citiem krievu uzņēmumiem.

Tikmēr “The Financial Times” vēsta, ka daļa investoru tomēr nav pilnībā atmetuši ar roku Krievijas akcijām un ir novērota tendence iegādāties biržās tirgotos fondus (ETF). “7 Investment Management” analītiķis Pīters Slīps norādījis, ka šie investori paļaujas, ka krīze “drīz būs cauri”.

Savukārt fondu analīzes uzņēmuma “FactSet” eksperte Elizabete Kašnere norādījusi, ka tas, visticamāk, ir saistīts ar vēlmi nopelnīt uz neizbēgamā enerģijas cenu kāpuma rēķina. Kā piemēru viņa min “VanEck Russia ETF”, kuram vairāk nekā 40% portfeļa veido tieši Krievijas enerģijas uzņēmumi. Pirmdien šis EFT rādīja nelielu vērtības pieaugumu.

Pieaugusi arī interese par ETF, kas apkopo militārās tehnikas ražotājus. “Tā ir otra monētas puse. Optimisti iepērkas Krievijā, bet pesimisti pērk aizsardzības uzņēmumu akcijas,” komentējis Slīps.

Starptautiskie tirgi un Baltija

Jāmin, ka arī starptautiskie akciju tirgi un arī Baltijas akciju tirgus pieredzēja nelielu vērtības kritumu. Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdienas rīta tirdzniecības sesijā samazinājās par 1,4%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 2,1%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 2,6%.

Vienlaikus, kā liecina, piemēram, “S&P 500” indekss, ārzemju tirgos pēc šoka ceturtdienas rītā ir novērojama zināma pozitīva tendence. Kopš ceturtdienas straujā krituma tas ir audzis par 5%.
Savukārt Baltijas tirgū šādas tendences pagaidām nav. Pirmdien “OMX Baltic Benchmark GI” indekss, kas apkopo aktīvāk tirgotos Baltijas uzņēmumus, turpināja lejupslīdi.

Vairāk par to, kā Baltijas un “S&P 500 ” indeksā iekļauto biržas uzņēmumu akcijām mainījās vērtība Krievijas uzsāktā kara pirmajās dienās, skatieties otrdien pulksten 10.00 raidījuma “Nākotnes kapitāls” tiešraidē un ierakstā, sākot no pulksten 14.00, “Delfi Bizness” sadaļā.