Pērnā gada nogalē (decembrī) banku izsniegtā summa iedzīvotājiem patēriņa kredītos bija 18 510 282 eiro. Salīdzinājumam, 2019.gada janvārī tā bija 16 208 980 eiro. Līdzīga situācija vērojama nebanku kreditētāju jomā: 2021.gada novembrī alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji bija izsnieguši patēriņa aizdevumos privātpersonām 17 283 278 eiro (2019.gada janvārī – 17 089 050 eiro).
"Varam secināt, ka patēriņa kreditēšana ir atgriezusies pirmspandēmijas līmenī, kā arī to, ka banku sektorā patēriņa kredītlīgumu skaits šo trīs gadu laikā ir saglabājies nemainīgs. Redzamas izmaiņas skārušas nebanku kreditētāju līgumu skaitu - tas pēdējo trīs gadu laikā krasi sarucis (no 30 tūkstošiem 2019.gada janvārī uz 20 tūkstošiem 2021.gada novembrī)," uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
Vidējā līguma summa ir 11 tūkstoši eiro, vidējais līgumu skaits vienai personai 1,9 līgumi. Lielākais parādnieku skaits ir vecuma grupā 18 līdz 30 gadi: vairāk nekā 60 dienas kavēti kredītlīgumu maksājumi ir 35,2% šīs grupas pārstāvju.
Lielākā daļa privātpersonu aizņēmumu ir summā līdz vienam tūkstotim eiro (24% līdz 500 eiro un 16% par summu no 500 līdz 1000 eiro). Salīdzinoši liels skaits līgumu ir par summu no diviem līdz pieciem tūkstošiem (18%), kredītu no viena līdz diviem tūkstošiem saņēmuši 15% aizņēmēju).
Ceturdaļai jeb 24% aktīvo aizņēmēju ir "E" līmeņa kredītreitings ("ļoti slikts") un vēl 10,6% ir "D" kredītreitings ("slikts"), kas nozīmē, ka aizdevējiem varētu būt sarežīti šos aizdevumus atgūt.
Pēc KIB aprēķiniem "A" kredītreitings ("ļoti labs") šobrīd ir 34,1% aktīvo aizņēmēju, "B" ("labs") – 23% un "C" ("vidējs") ir 8,3% aizņēmēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
