Akciju cenu kāpumu sekmēja arī optimisms par sarunām starp Krieviju un Ukrainu, lai gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdza ASV Kongresam vairāk palīdzēt cīņā pret Ukrainā iebrukušo Krievijas karaspēku.
FRS lēmums par procentlikmju celšanu ir vērsts pret patēriņa cenu celšanos. Tas pieņemts laikā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā rada jaunu nedrošību ekonomikā, kuru skāruši traucējumi piedāvājuma ķēdēs un darbaspēka trūkums.
FRS vadītājs Džeroms Pauels izteica pārliecību, ka ASV spēs izturēt stingrāku monetāro politiku, tomēr FRS samazināja izaugsmes prognozi 2022.gadam.
"National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans atzina, ka FRS vēstījums atbilst tirgus gaidām, kas jau rēķinājās ar gaidāmo procentlikmju celšanu. Tirgiem labvēlīgs bija arī ievērojams naftas cenu kritums.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 1,6% līdz 34 063,10 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,2% līdz 4357,86 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,8% līdz 13 436,55 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 1,6% līdz 7291,68 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 3,8% līdz 14 440,74 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 3,7% līdz 6588,64 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 1,5% līdz 95,04 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 1,9% līdz 98,02 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,0956 līdz 1,1038 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3042 līdz 1,3148 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 118,30 līdz 118,73 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 84,00 līdz 83,90 pensiem par eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
