Lai gan kriptovalūtas bieži vien tiek saistītas ar noziedzību un melno tirgu, jo tās ļauj apiet dažādas sankcijas un finanšu sistēmas, Afganistānā, kur pērn varu pārņēma 'Taliban', digitālās valūtas kļuvušas par glābiņu parastajiem iedzīvotājiem.
Kad 2021. gada augustā ASV bruņotie spēki sāka pamest valsti un "Taliban" kaujinieki strauji pārņēma varu visā valstī, parastie iedzīvotāji steidza pie bankomātiem un bankām, lai izņemtu savus iekrājumus. Vienlaikus strauji pieauga interese par kriptovalūtām.
BBC vēsta, ja 2020. gadā Afganistānā kripto tirdzniecība bija tik niecīga, ka valsts par neparādījās statistikā par digitālo valūtu apriti. Taču gadu vēlāk valsts kļuva par divdesmito aktīvāko decentralizētās, digitālās valūtas izmantotāju.
Afganistānas izcelsmes amerikānis Sanzars Kakars, kurš 2019. gadā izveidoja lietoti kriptovalūtu tirdzniecībai, saka, ka digitālās revolūcija notikusi pateicoties ASV sankcijām pret "Taliban". ASV sankcijas būtiski ierobežoja valsts finanšu sistēmu, afgāņi tika atslēgti no SWIFT un franču un poļu kompānijas, kas drukāja Afganistānas oficiālo valūtu, atcēla pasūtījumus.
Tas viss noveda pie likviditātes krīzes - bankas nevarēja aizdot naudu un iedzīvotāji nevarēja vairs izņemt savu naudu.
Kakars norāda, ka decentralizētā valūta un lietotnes, kas ļauj pārskaitīt naudu bez banku vai "Taliban" kontrolētās valdības starpniecības, var glābt afgāņus no "bada nāves".
BBC skaidro, ka arī nevalstiskās palīdzības organizācijas ir sākušas pievērsties kriptovalūtām. Organizācija "Digital Citizen Fund", kas iepriekš izglītoja afgāņu sievietes programmēšanā nu pārorientējās uz kripto jautājumiem un sniedz seminārus par šīm tēmām "Zoom" platformā.
Populāras ir kļuvušas arī tā sauktās stabilās monētas, proti kriptovalūtas, kuru vērtība ir piesaistīta ASV dolāram vai eiro.
Vienlaikus, kā norāda BBC, problēma vēl aizvien ir interneta pieeja, kas liedz vairumam valsts iedzīvotāju iesaistīties digitālo valūtu pasaulē.