Latvijas banku sektora ieguldījumi Krievijā nepārsniedz 1% no kopējiem aktīviem

Vispārējā risku situācija pēdējā mēneša laikā strauji un būtiski mainījusies, un nenoteiktība īstermiņā un vidējā termiņā ir ļoti augsta, norāda FKTK pārstāvji. Tas attiecas arī uz Krievijas paziņojumu, ka ir apstiprināts pagaidu plāns ārējā parāda saistību izpildei, un brīdinājumu, ka starptautisko sankciju dēļ maksājumi tiks veikti Krievijas rubļos, proti, ka aizņēmēji, tostarp Krievijas iestādes, uzņēmumi, var Krievijas rubļos atmaksāt parādus valūtā. Maksājumi tikšot veikti pēc Krievijas Centrālās bankas noteiktā valūtas kursa.

FKTK pārstāvji uzsver, ka kopumā parādu atmaksāšana Krievijas rubļos neradīs Latvijas finanšu sektoram sistēmiskus riskus, jo Latvijas banku sektora ieguldījumi - korespondējošo kontu atlikumi, vērtspapīri, kredīti - Krievijā nav būtiski, un 2021. gada beigās tie nepārsniedza 1% no kopējiem banku sektora aktīviem.

Savukārt, balstoties uz operatīvajiem datiem, šā gada janvāra beigās banku vērtspapīru portfeļos nebija Krievijas emitentu parāda vērtspapīru, bet ieguldījumi citos Krievijas emitentu finanšu instrumentos bija mazāki par 0,1% no kopējiem kredītiestāžu ieguldījumiem, informē FKTK pārstāvji.

Tomēr atsevišķos gadījumos bankām, kurām ir aktīvi Krievijā, pastāv risks ciest zaudējumus gan no Krievijas rubļa un eiro kursa svārstībām, gan sarežģījumiem saņemt Krievijas klientiem izsniegto kredītu atmaksu, atzīst FKTK pārstāvji.

Arī nebanku sektoru ieguldījumi Krievijas emitentu vērtspapīros, tostarp netieši veiktie caur ieguldījumu fondiem, kopumā nav būtiski, informē FKTK pārstāvji. 2021.gada beigās valsts fondēto pensiju shēmas, privāto pensiju fondu un apdrošinātāju ieguldījumi Krievijas emitentu vērtspapīros nepārsniedza 1% - attiecīgi veidojot 0,1%, 0,2% un 0,6%, savukārt ieguldījumu fondos Krievijas emitentu vērtspapīri veidoja 4,4% no visiem ieguldījumiem. Šo sektoru riski pamatā saistīti ar ieguldījumu Krievijā vērtības kritumu to pārvērtēšanas ietekmē.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pašreiz pieejamo informāciju, parādu atmaksāšana Krievijas rubļos būtiski neietekmēs Latvijas finanšu sektoru, uzsver FKTK pārstāvji. Tomēr jāņem vērā, ka nenoteiktība par Krievijas pieņemtajiem lēmumiem īstermiņā un vidējā termiņā joprojām saglabājās augsta, kas nākotnē var ietekmēt kopējo novērtējumu.

Arī Latvijas Bankas eksperte Olga Lielkalne pavēstīja, ka Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem kopumā ir zema, tāpēc tiešā ietekme no jebkādiem pavērsieniem ar Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem, piemēram, parādu atmaksāšanas rubļos, uz Latvijas kredītiestādēm nav sagaidāma.

Jau ziņots, ka Krievijas Finanšu ministrija pirmdien, 14. martā, paziņoja, ka ir apstiprināts pagaidu plāns ārējā parāda saistību izpildei, tomēr brīdināja, ka skarbo starptautisko sankciju dēļ maksājumi tiks veikti rubļos.

Savukārt ceturtdien Krievijas Finanšu ministrija paziņoja, ka Maskava ir veikusi divu obligāciju emisiju procentu maksājumus, izvairoties no valsts parādsaistību maksātnespējas. "Maksājuma uzdevums 117,2 miljonu dolāru apmērā, ko bija paredzēts veikt 15.martā, ticis nosūtīts uz korespondentbanku 14. martā un izpildīts," norāda ministrija.

Krievija trešdien, 16. martā, pavēstīja, ka lūgusi kādai ASV bankai apstrādāt maksājumu divām dolāros denominētu obligāciju emisijām.