Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos vairāk ir politisks žests, un tas veicinās straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem, atzina banku pārstāvji.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš min, ka tāds lēmums nozīmētu, ka pircējiem jānopērk rubļi un ar tiem jānorēķinās par gāzi.
"Ņemot vērā sankcijas, kas uzliktas Krievijas centrālajai bankai un finanšu sektoram, tas nebūs viegli. Manuprāt, tas neliedz tirdzniecību. Domāju, ka tas vairāk ir politisks žests, taču noteikti ir apgrūtinājums pricējam ievērot ieviestās sankcijas," komentēja Āboliņš.
Tikmēr "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Agnese Buceniece pauž, ka šāda lēmuma mērķis, visdrīzāk, ir stiprināt novārdzināto Krievijas rubļa kursu, mazināt sankciju ietekmi uz Krievijas finanšu sektoru, kā arī veicināt dabasgāzes cenu kāpumu biržā.
Viņa atzīmē, ka gan rubļa vērtība, gan gāzes cena vakar pēc šī paziņojuma pieauga. "Līgums starp "Gazprom" un dabasgāzes pircējiem Eiropā ir divpusējs. Viena puse bez otras puses piekrišanas diez vai var šo līgumu grozīt, nosakot jaunu maksājumu valūtu. Ja pircējs nepiekrīt, tad, ļoti iespējams, ka līgums zaudē savu spēku," skaidro Buceniece.
Tāpat viņa norāda, ka šobrīd Briselē notiek Rietumvalstu sarunas par jaunām sankcijām pret Krieviju. "Maskavas pieprasījumi mainīt norēķinu valūtu var paātrināt atteikšanos no Krievijas gāzes. Tomēr jāsaprot, ka galvenais iemesls, kāpēc tas vēl līdz šim nav izdarīts, ir vairāku Eiropas valstu koncentrēšanās uz savām ekonomiskajām interesēm. Tas traucē panākt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo vienprātību," atzīst ekonomiste.
Viņas ieskatā pat tad, ja Eiropas puse vēl nebūs gatava pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un piekritīs jaunajiem nosacījumiem, līgumu pārslēgšana, visticamāk, aizņems ilgāku laiku. "Toties gāzes cena biržā reaģē uzreiz, vairojot Krievijas ienākumus no gāzes eksporta. Tādējādi ietekme uz Latvijas un Eiropas Savienības ekonomiku šobrīd ir dārgākas gāzes izskatā," atzīst Buceniece.
Savukārt Latvijas Bankā pārliecināti - ja neskaita iespējamus papildu tehniskus sarežģījumus norēķinos, tad šis lēmums vairāk ir vērtējams kā simbolisks un nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, jo Krievija jau iepriekš pieņēma lēmumu, ka lielākajiem eksportētājiem (t.sk. "Gazprom") 80% no saviem ārvalstu valūtu ieņēmumiem jākonvertē uz rubļiem.
"Jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem," uzskata Latvijas Bankā.
Tajā arī norāda, ka vidējā un ilgā termiņā šis lēmums veicinās vēl straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka šāds Putina lēmums ir pretsolis ieviestajām sankcijām, veikli manipulējot ar vēl atlikušajām ietekmes svirām. Tā tiek mēģināts norādīt Rietumiem, ka atsevišķos momentos Krievija vēl var diktēt nosacījumus, ko var izcili izspēlēt arī kā propagandas materiālu iekšzemē.
Gašpuitis skaidroja, ka tas Kremlim šajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Šādi nosacījumi izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, kam jānodrošina apstākļi, iesaistoties ar Krievijas puses finanšu sistēmu, lai potenciālie darījumi notiktu. Tāpat šādi nosacījumi sarežģī sankciju īstenošanu. To Krievija atkal var izspēlēt kā informatīvo kampaņu par ieviesto sankciju absurdumu. Gašpuitis pieļāva, ka šāds solis Krievijai arī sniedz efektīvāku kontroli pār ārvalstu valūtas plūsmām.
Ekonomista ieskatā, šis Krievijas solis neietekmēs tempu ar kādu Rietumi virzīsies, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem. Procesa virzību noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrasti un izveidoti alternatīvi enerģijas piegādes avoti.
Vienlaikus Gašpuitis norādīja, ka lēmums samaksu par gāzi pieņemt rubļos var nedaudz paskubināt tos, kas šobrīd ar lielu entuziasmu šajā procesā neiesaistās.
Tāpat Gašpuitis atzīmēja, ka nav jāšaubās, ka Krievija nevilcināsies izspēlēt līdzīgus gājienus arī turpmāk.
Jau vēstīts, ka Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", to vidū visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.