Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta atteikšanos no 1 un 2 centu monētām

Vēsturiski rādītāji sasniegti mērījumos par iedzīvotāju attieksmi pret mazas nominālvērtības eiro monētām. 2022. gada februārī viedokli, ka 1 un 2 centu monētas būtu izņemamas no apgrozības, pauda 51% aptaujāto, 43% uzskata, ka tās būtu atstājamas apgrozībā, bet 6% bija grūti formulēt savu viedokli. 2021. gada augustā atteikšanos no mazo nominālvērtību monētām atbalstīja 43% iedzīvotāju, 50% pauda viedokli, ka 1 un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, bet 7% bija grūti komentēt.

Latvijas Banka uzsver, ka jau sāktas praktiskas un reālas darbības, lai samazinātu 1 un 2 centu monētu skaitu apgrozībā:

1) jau vairākus gadus Latvijas Banka nekaļ jaunas 1 un 2 centu monētas, bet apgrozībai nepieciešamo daudzumu iegūst maiņas ceļā ar citām eiro zonas valstīm;

2) pasākumi naudas aprites ciklā sadarbībā ar partneriem (bankām un to aģentiem, inkasācijas uzņēmumiem);

3) iedzīvotāji un sabiedriskā labuma organizācijas tiek gaidīti centrālajā bankā, lai apmainītu monētas pret naudu bankas kontā;

4) iecerēts veikt arī eiro monētu apmaiņas procesa automatizāciju.

"Februāra pētījumā iegūtie rezultāti rāda, ka pirmo reizi neliels Latvijas iedzīvotāju vairākums – 51% – piekrīt viedoklim, ka no skaidrās naudas aprites varētu izņemt mazas nominālvērtības monētas jeb t.s. brūnos centus. Līdz šim veiktajās aptaujās vairākums respondentu iestājās pret šādu soli. Te noteikti mijiedarbojas vairāki faktori – inflācija samazina vajadzību pēc mazo nominālvērtību monētām, tās nav pārāk ērtas, jo ir mazas. Lielākā daļa norēķinu notiek ar bezskaidro naudu un mazo nominālvērtību centi sāk izskatīties arhaiski," norāda SIA "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis.

Tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas Fakti" 2022. gada februāra aptaujā pirmo reizi to iedzīvotāju skaits, kuri pauduši atbalstu 1 eiro centa un 2 eiro centu monētu izņemšanai no apgrozības, pārsniedzis to iedzīvotāju skaitu, kuri vēlas atstāt "sīceni" ikdienas norēķinos. Turklāt starpība ir ievērojama – 8 procentu punkti (51% aptaujāto pauduši viedokli, ka 1 centa un 2 centu monētas izņemamas no apgrozības, bet 43% – ka atstājamas; 6% nevarēja formulēt savu viedokli), saka Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons.

Diskusija par mazo nominālvērtību eiro monētu nākotni notiek jau vairākus gadus.

Jāņem vērā arī mūsdienu izaicinājumi ilgtspējas un klimata jomā – ne tikai nepieciešami ievērojami resursi1 centa un 2 centu monētu kalšanai, bet arī to pārvadāšana un apstrāde rada papildu ietekmi uz dabu. Liela daļa šādu monētu tiek pazaudētas, radot neefektīvus resursu tēriņus, saka Jansons.

Lai gan eiro Latvijā tika ieviests jau 2014. gadā, Latvijas Bankā vēl nav apmainītas 1 santīma un 2 santīmu monētas aptuveni 4,7 milj. eiro vērtībā. Tā ir zudusi nauda iedzīvotājiem un piesārņojums Latvijas dabai. Ar lielu varbūtību šīs monētas nekad netiks apmainītas, pieļauj eksperts. Līdzīga tendence vērojama 1 eiro centa un 2 eiro centu monētām – tikai aptuveni 10% monētu atgriežas Latvijas Bankā. Atteikšanās no 1 centa un 2 centu izmantošanas ir neliela, bet būtiska iespēja sabiedrībai dzīvot dabai draudzīgāk.

"Pagrieziena punkts sabiedrības noskaņojumā nebija pārsteigums LB. Esam uzsākuši praktiskas un reālas darbības, lai samazinātu 1 centa un 2 centu monētu skaitu apgrozībā. Pirmkārt, naudas aprites ciklā sadarbība ar mūsu partneriem (bankām un to aģentiem, inkasācijas uzņēmumiem) vērsta uz to, lai apgrozībā nonāktu pēc iespējas mazāk "sīcenes". Otrkārt, aicinām iedzīvotājus nest savas "krājkasītes" uz Latvijas Banku un apmainīt monētas pret naudu savā bankas kontā, īpaši aicinām to darīt sabiedriskā labuma organizācijas, kuras, reģistrējoties centrālajā bankā, var veikt monētu apmaiņu bez apjoma ierobežojuma. Treškārt, jau tuvākajā nākotnē veiksim eiro monētu apmaiņas procesa modernizāciju, automatizējot LB kases darbību un ļaujot iedzīvotājiem monētas apmainīt ar automatizētu iekārtu palīdzību.

Taupot līdzekļus un optimizējot eiro monētu sagādi, jau vairākus gadus LB nekaļ jaunas 1 centa un 2 centu monētas, bet apgrozībai nepieciešamo daudzumu iegūst, mainot pret tām citu nominālvērtību monētas ar citām eiro zonas valstīm, kuras jau atteikušās no 1 centa un 2 centu monētu izmantošanas.

Šie nebūt nav vienīgie iespējamie pasākumi 1 centa un 2 centu monētu apgrozības samazināšanai. Joprojām aktuāla ir ideja par pirkuma galasummas noapaļošanu skaidrās naudas norēķinos. Tas nenozīmētu, ka cenas veikalos tiktu paaugstinātas, noapaļojot līdz summai, kas dalās ar pieci. Noapaļota tiktu pirkuma galasumma – ja tā beidzas ar 1, 2, 6 vai 7, tā tiktu noapaļota uz leju, ja ar 3, 4, 8 vai 9 – uz augšu, skaidro LB.

"Augot sabiedrības atbalstam, ceram, ka to ieraudzīs arī tirgotāji, no kuru nostājas vistiešāk atkarīgs, vai spēsim sekot citu eirozonas valstu paraugam, ieviešot pirkuma galasummas noapaļošanu un tādējādi taupot sabiedrības resursus un saudzējot dabu. LB ir gatava sēsties pie sarunu galda un apspriest tālākos soļus, bet līdz tam turpināsim gādāt par sabiedrības labumu – netērēsim resursus jaunu monētu kalšanai, veicinot to atgriešanos LB," saka eksperts.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot arī tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.