Viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 26% un 74% (2021. gada augustā – attiecīgi 30% un 70%), liecina jaunākais, 2022. gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".
"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot arī tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
2022. gada februārī bija vērojams bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvara pieaugums, bet kopējais viena iedzīvotāja nedēļas laikā veikto maksājumu skaits salīdzinājumā ar 2021. gada vasaras beigu mērījumu ir samazinājies. Nedēļas laikā iedzīvotāji veikuši vidēji 9,5 bezskaidrās naudas maksājumus un 3,3 skaidrās naudas maksājumus (2021. gada augustā – attiecīgi 9,7 un 4,2 maksājumi nedēļā).
Tādējādi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība ir 74% pret 26% (2021. gada augustā – 70% pret 30%), un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars (salīdzinājumam – 2017. gada februārī bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 58% pret 42%).
Šā gada februāra pētījums vēlreiz apstiprina tendenci, kura bija iezīmējusies jau 2017. gadā veiktajās aptaujās, – pakāpeniski, bet stabili sarūk norēķini skaidrā naudā, uzsver SIA "Latvijas Fakti" direktors Aigars Freimanis. No kopējā vienas nedēļas laikā veikto maksājumu skaita vidējais Latvijas iedzīvotājs tikai 26% gadījumu maksā ar skaidro naudu.
Nedaudz pieaudzis to respondentu skaits, kuri veic maksājumus ar viedtālruņa palīdzību. Februāra aptauja parādīja, ka norēķinus ar viedtālruni veic 13% aptaujas dalībnieku. Galvenokārt tie ir respondenti vecumā no 15 līdz 35 gadiem. Te jāsaprot, ka viedtālrunis patērētāja apziņā konkurē ar parasto maksājumu karti, kuras lietošana arī kļuvusi vienkāršāka, skaidro eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
