Viņš norādīja, ka diskusija par degvielas cenu pieaugumu un reālajām iespējām to samazināt šobrīd ir vitāli svarīga visām iesaistītajām pusēm, tādēļ ir būtiski sabiedrībai skaidrot tās reālos pieauguma iemeslus, lai kopīgiem spēkiem panāktu labāko risinājumu.
Stikāns arī uzsvēra, ka degvielas cenu pieaugumu pēdējā mēneša laikā ir ietekmējuši ģeopolitiskie notikumi - cena martā dažu dienu laikā pieauga par 0,4 eiro litrā, un tam nav tiešas saistības ar biodegvielas obligātā piejaukuma periodu, kas Latvijā noteikts no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim 6,5-7% apjomā.
Viņš skaidroja, ka ar šo piejaukumu ne tikai būtiski tiek samazinātas emisijas, bet arī atkarība no naftas, kas pamatā nāk no Krievijas.
"Tā kā turpmākos ģeopolitiskos notikumus un to ietekmi uz tālāku degvielas cenu kāpumu prognozēt ir ļoti grūti, lēmumu pieņēmējiem nekavējoties jāpiedāvā risinājumi, kā pasargāt Latvijas sabiedrību, īpaši sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus," norādīja Stikāns, piebilstot, ka ir jādomā, kā atbalstīt tos, kuriem degviela nepieciešama tikšanai uz darbu, zemniekus un pārtikas ražotājus, kuriem degviela ir būtiska pozīcija pašizmaksā, kā arī jādomā, kā nepalielināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā.
Stikāns arī atzīmēja, ja ir vēlme būtiski samazināt degvielas cenu mazumtirdzniecībā, ir jāvēršas pie tām pozīcijām, kuras veido lielu daļu kopējā cenā, proti, apmēram 50% cenas veido nodokļi.
Viņš piebilda, ka vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis jau lēmumus pieņēmušas, samazinot nodokļus, veicot piemaksu par katru nopirkto degvielas litru, iesaldējot cenas un tamlīdzīgi, un tādi jāatrod arī Latvijai.
Stikāns arī skaidroja, ja nebūs biodegvielas, cena fosilai degvielai augs vēl straujāk, jo paziņojumi par biodegvielu mērķu samazināšanu sekmēs cenas kāpumu biržās.
Asociācijas valdes loceklis minēja, ka līdztekus Latvijā ražotajai biodīzeļdegvielai, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas jeb RME, pastāv arī importētā atjaunojamo resursu dīzeļdegviela jeb HVO.
"Mūsu pašmāju ražotā [dīzeļdegviela] vieglāk realizējamā tehnoloģiskā procesa dēļ ir lētāka. Piemēram, 25. martā RME cena biržā bija 2020 ASV dolāru tonnā, bet HVO cena - 2654 ASV dolāri tonnā. Šobrīd publiskajā telpā komunicētais degvielas cenas pieaugums no 1. aprīļa, kad atsāksies obligātā piejaukuma periods, ap 0,1-0,12 eiro apjomā tiek rēķināts attiecībā uz šo importēto piejaukumu, nevis Latvijā ražoto," pauda Stikāns.
Viņš uzsvēra, ka būtu tuvredzīgi atgriezties pie diskusijas par biodegvielas piejaukuma atcelšanu nākotnē kaut vai tāpēc, ka enerģijas cenas kļuvušas ļoti svārstīgas un neparedzamas. Biogāze biržā šobrīd ir kļuvusi lētāka par dabasgāzi, un šādas pašas pārmaiņas var skart biodegvielas un fosilās degvielas cenas, proti, biodegviela var kļūt lētāka par fosilo.
Stikāns norādīja, ka patiesībai neatbilst arī izskanējušais minējums, ka Latvijas biodegvielas ražotāji visu eksportē - iepriekšējo gadu darbība apliecina, ka Latvijas degvielas tirgū nonāk vismaz 30% Latvijā ražotās biodegvielas un pretēji izplatītajam apgalvojumam līgumi ar degvielas tirgotājiem ir noslēgti.
LBBA dibināta 2005.gadā. Asociācijas mērķi ir veicināt ar bioenerģijas izmantošanu saistīto valsts atbalsta programmu un rīcības plānu izpildi. Atbalstīt vietējos, ilgtspējības kritērijiem atbilstošu biodegvielu un biodegvielas izejvielu ražotājus, biodegvielu tirgotājus. Sagatavot priekšlikumus un virzīt jautājumus normatīvu sakārtošanai alternatīvo energoresursu ražošanai transportam ar mērķi samazināt CO2 emisijas.