'Swedbank' šogad Latvijā gada vidējo inflāciju sagaida 10% apmērā

"Swedbank" norāda, ka pandēmijas sekas un karš Ukrainā pasaules ekonomikas attīstībai rada virkni šķēršļu. Tostarp augsta inflācija ierobežo iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji preces un pakalpojumus pirks mazāk, nekā to būtu darījuši pie zemākām cenām.

Banka arī atzīmē, ka augstās ražošanas izmaksas vājina uzņēmumu peļņas rādītājus. Turklāt ar komponenšu/ preču piegādēm saistītie izaicinājumi un cenu svārstības apgrūtina uzņēmumu darbību, it īpaši ražojošajās nozarēs.

"Bažas par pieprasījumu ir vēl viens nenoteiktības avots, kas nelabvēlīgi ietekmē investīciju aktivitāti. Šie visi ir argumenti lēnākai izaugsmei. Aug arī bažas par pārtikas krīzi nabadzīgākajās Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīs, kas līdz šim lielu daļu graudu iegādājās no Ukrainas un Krievijas. Turklāt konflikta ietekmē mēslojuma līdzekļi un graudi visā pasaulē kļuvuši vēl dārgāki," teikts "Swedbank" ekonomikas apskatā.

Tiek norādīts, ka tā kā Eiropas valstu ekonomikas ir ciešāk saistītas ar Krieviju nekā ASV, tad gaidāms, ka Eiropas, it īpaši Austrumeiropas, valstu izaugsme cietīs vairāk. Banka prognozē, ka eiro zonas iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs par 2,6%, salīdzinot ar janvārī prognozētiem 3,9%. Savukārt ASV ekonomika augs par 3,2%, kas ir vien par 0,7 procentpunktiem lēnāk, nekā gaidīts iepriekš.

"Swedbank" sagaida, ka arī Baltijas valstu ekonomikās izaugsme turpināsies, taču konflikta ietekmē tā būs vismaz uz pusi lēnāka, nekā prognozējām janvārī. Igaunijas ekonomika palielināsies par 1,5%, Latvijas ekonomika – par 1,4%, bet Lietuvas – par 1,7%.

Apskatā teikts, ka turpmāko ekonomikas attīstību noteiks ne tikai tas, kad un kā beigsies karš Ukrainā, kādas sankcijas vēl tiks piemērotas Krievijai un kā tā atbildēs, bet arī no valdību un centrālo banku īstenotajām darbībām. Šobrīd finanšu tirgi sagaida ļoti strauju monetārās politikas atbalsta mazināšanu ASV un Eiropā, kas nozīmē arī augstākas procentu likmes. Tirgi sagaida, ka 3 mēnešu "Euribor" likme pārsniegs 0% jau gada nogalē.

"Swedbank" izveļ, ka valstu centrālās bankas uztraucas par augsto inflāciju un pievelk grožus. Tomēr tas notiek laikā, kad ekonomikas izaugsme jau sāk atslābt, turklāt karš Ukrainā draud ar jauniem satricinājumiem tautsaimniecībām. "Eiropas valstu valdības ir izziņojušas izdevumu palielināšanu enerģētikai un drošībai, bet paies laiks līdz šie ieguldījumi sasniegs reālo ekonomiku. Tiešu atbalstu mājsaimniecībām ierobežo bažas par algu-cenu spirāles veidošanos. Šādā situācijā pastāv risks, ka pārāk strauja monetārā politikas atbalsta ierobežošana var apturēt ekonomikas izaugsmi vai pat veicināt krīzes iestāšanos," teikts "Swedbank" ekonomikas apskatā.

Banka izceļ, ka Latvijā gads sākās ar joprojām spēcīgu ārējo pieprasījumu un augošiem iedzīvotāju tēriņiem, ko veicināja pandēmijas ierobežojumu atvieglošana. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā ekonomikas ainu nu zīmē drūmākās krāsās. "Swedbank" sagaida, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts otrā un trešā ceturkšņa laikā nedaudz samazināsies, līdz ekonomika pielāgosies jaunajai situācijai. Gadā kopumā gan izaugsme turpināsies, bet izaugsmes temps palēnināsies līdz niecīgiem 1,4%. Tas ir par 2,7 procentpunktiem mazāk nekā bankas janvāra prognozē. 2023. gadā izaugsmes temps pieaugs līdz 2,6%, taču to turpinās ierobežot piegāžu kavēšanās un augstas pārtikas cenas.

Tāpat banka uzskata, ka darba tirgus atveseļošanās būtiski palēnināsies, un algu pieaugums 2022. gadā norims līdz 8%. Vājāks pieprasījums, gandrīz pilnīga vakcinācijas sertifikātu atcelšana un bēgļu pieplūdums no Ukrainas mazinās darbaspēka trūkumu.

"Kara un sankciju ietekmē jau tā augstā inflācija pakāpsies vēl augstāk un saglabāsies augsta ilgāk. Pārtika un ar energoresursiem saistītās preces un pakalpojumi, kam vērojams straujākais cenu pieaugums, veido aptuveni 40% no iedzīvotāju tēriņiem," prognozē "Swedbank".

Banka sagaida, ka inflācija savu augstāko punktu sasniegs tuvāk gada vidum un tad sāks lēnām atslābt. Pēc "Swedbank" prognozēm inflācija šogad vidēji būs ap 10%, bet nākamgad - ap 3,5%. "Īslaicīgs pirktspējas kritums tuvākajos mēnešos šķiet neizbēgams. Valdības atbalsts mazāk aizsargātajām mājsaimniecībām būs ļoti nepieciešams. Mājsaimniecību patēriņš tuvākajos mēnešos īslaicīgi savārgs, tomēr kritumu ierobežos vīrusa ierobežojumu mīkstināšana, pandēmijas laika uzkrājumi, valdības atbalsta pasākumi un tēriņi bēgļu atbalstam," norāda banka.

Tikmēr Igaunijā banka šogad prognozē gada vidējo inflāciju 10% apmērā, bet Lietuvā to sagaida 10,7% apmērā.

Banka sagaida, ka Latvijā privātās investīcijas, kas veido aptuveni četras piektdaļas no kopējām investīcijām valstī, augs ievērojami lēnāk. Tai pat laikā straujāks kāpums gaidāms publiskajās investīcijās. Tās veicinās Eiropas Savienības finansējuma pieplūdums, valsts ieguldījumi enerģētikas sektorā un aizsardzībā, uzskata "Swedbank".

Banka arī izceļ, ka Latvijas ekonomiskās saites ar Krieviju kopš 2014. gada ir ievērojami vājinājušās, tomēr vēljoprojām ir spēcīgas. "Sagaidām, ka tuvākajos gados tirdzniecība ar Krieviju, Baltkrieviju un īstermiņā ar Ukrainu kara un sankciju ietekmē ļoti būtiski samazināsies un šīs valstis pakāpeniski aizstās citi tirgi. Šajā situācijā Latvijā lielākie zaudētāji būs tranzīta pakalpojumu sniedzēji, atsevišķi vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumi," norāda "Swedbank".

Tomēr bankas pārskatā arī teikts, ka ne visi varēs pārorientēties, citiem būs jāsašaurina sava darbība. Piemēram, "Latvijas dzelzceļš" jau brīdinājis, ka tam varētu būt nepieciešams valsts budžeta atbalsts infrastruktūras uzturēšanai. Tāpat farmācijas nozare, kurai karā iesaistītās valstis bijušas nozīmīgi noieta tirgi, ir lielu izaicinājumu priekšā, jo ieiet jaunos tirgos šajā nozarē ir īpaši sarežģīti.

"Virkne nozaru ir pazaudējušas būtisku izejmateriālu avotu. Ražošanas un būvniecības uzņēmumi ir spiesti meklēt jaunus tērauda, koksnes un dažādu ķīmisko vielu piegādātājus, lauksaimnieki - mēslojuma līdzekļu piegādātājus, savukārt putnkopji – mājputnu barības piegādātājus. Ir iespējams atrast alternatīvas, bet tas ir laikietilpīgi un dārgi. Kamēr šie jautājumi tiek risināti, var nākties uz laiku ierobežot ražošanu. Gaidāms, ka tirdzniecības saikņu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī vājāks pieprasījums pieaugums no Eiropas palēninās Latvijas eksporta izaugsmi," norāda "Swedbank".

Tiek arī minēts, ka līdzīgi kā daudzas citas Eiropas valstis arī Latvija ir atkarīga no Krievijas gāzes un degvielas. Aptuveni 90% no kopējā dabasgāzes importa ir no Krievijas.

"Vidējā termiņā, palielinot Lietuvas-Latvijas gāzes starp-savienojuma kapacitāti un investējot energoefektivitātē un atjaunīgo energoresursu infrastruktūrā, varam aizstāt Krievijas gāzi. Taču iespējamo gāzes piegāžu pārtraukuma gadījumā nākamā apkures sezonā var nākties ieviest enerģijas patēriņa ierobežojumus. Tādā gadījumā ietekme uz ekonomikas izaugsmi var būt arī nelabvēlīgāka nekā mūsu prognozēs," sacīts "Swedbank" ekonomikas apskatā.