Lai gan Krievijas un Ukrainas karš aktualizē piesardzības uzkrājumu veidošanu, augstā inflācija un patēriņa vajadzības mazinās noguldījumu kāpumu, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.
Mazinoties Covid-19 pandēmijas raisītajam saspringumam, līdz ar ekonomiskās aktivitātes ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu iespēju robežās atjaunojot vai palielinot patēriņu un palielinot importu, vairāku mēnešu garumā mazāks kļuva arī uzsvars uz piesardzības uzkrājumu veidošanu.
Vienlaikus augošais cenu līmenis veicināja iepriekšējo uzkrājumu tērēšanu. Tēriņu pieaugums pakāpeniski palēnināja pandēmijas pirmo viļņu laikā vēroto ļoti straujo noguldījumu kāpumu.
Tādējādi iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps no vidēji 15% pērn sarucis zem 10% šā gada pirmajos divos mēnešos, vairāk palēninoties uzņēmumu, mērenāk – mājsaimniecību uzkrājumu kāpumam.
Februārī iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps bija 9,9% (mājsaimniecību noguldījumiem – 13,4%, uzņēmumu noguldījumiem – 5%, t.sk. nefinanšu uzņēmumu noguldījumiem – 8,6%).
Tomēr nominālā izteiksmē noguldījumu kāpums saglabājās visai straujš – no 2021. gada septembra līdz 2022. gada februārim iekšzemes noguldījumu (neietverot valdības noguldījumus) atlikums palielinājās par 4,1% (nefinanšu uzņēmumu noguldījumu atlikums – par 4,2%, mājsaimniecību noguldījumu atlikums – par 5,4%).
Noguldījumu atlikuma procentu likme, kas nosaka banku finansējuma izmaksas, saglabājās tuvu nullei. To nosaka atbalstošā ECB monetārā politika un joprojām negatīvās naudas tirgus procentu likmes. Jauno mājsaimniecību un uzņēmumu termiņnoguldījumu eiro procentu likmes svārstījās atkarībā no jauno darījumu apjoma ar relatīvi augstākām likmēm (2021. gada augustā – 0,04%; 2022. gada februārī – 0,2%).
Uzkrājumu kāpumam pakāpeniski pierimstot augstās inflācijas un patēriņa vajadzību dēļ, saglabāsies līdzšinējā noguldījumu dinamika, lai gan Krievijas un Ukrainas karš aktualizēs arī vēlmi veidot piesardzības uzkrājumus, prognozē eksperti.
Kredītiestāžu korespondentkontu atlikums Latvijas Bankā palielinājās no 5,4 miljardiem eiro 2021.gada septembra beigās līdz 5,8 miljardiem eiro 2022. gada 16. martā. Savukārt skaidrā nauda apgrozībā pieauga no –76 miljoniem eiro līdz +116 miljoniem eiro – skaidrās naudas kāpums kļuva pozitīvs martā, iedzīvotājiem nodrošinoties ar skaidrās naudas krājumiem iespējamo kiberuzbrukumu gadījumiem, kas līdz ar karadarbību Ukrainā varētu būt vērojami arī mūsu reģionā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
