Karš un sankcijas sāk ietekmēt Latvijas uzņēmumu finanšu plūsmas, vērtē 'Creditreform'

"Pēdējās dienās, un tikai atsevišķos gadījumos, sarunās ar debitoriem tiek minēta situācija, ka nevar saņemt naudu no Krievijas klientiem. Dažiem uzņēmumiem noteikti darbi tiek iepauzēti, jo sadarbība bijusi ar Krieviju, līdz ar to pašlaik ir ierobežota naudas plūsma. Ir arī gadījumi, kad debitori lūdz papildu laiku, lai piesaistītu jaunus klientus un tad piedāvā parādu atmaksas grafiku, izejot no naudas plūsmas. Turklāt nav tā, ka būtu tikai konkrētas darbības nozares, situācijas ir dažādas - vieniem ir tiešā sadarbība pakalpojumiem/ tirdzniecībai, citiem starpniecība, vēl citiem ražošanas sastāvdaļas nāca no Krievijas," skaidro Meiere.

Viņa teic, ka par kopējo uzņēmumu maksātspēju kara ietekmē ir vēl pāragri runāt.

"Pusotrs mēnesis pēc kara sākuma ir par maz, lai datos jau tagad ko redzētu. Piemēram, nav būtisks pieaugums maksātnespējas procesos, jo gan process līdz pasludināšanai aizņem kādu laiku, gan arī, visticamāk, maksātnespējas process nav pirmais līdzeklis, ko pie šīm grūtībām izvēlēsies uzņēmēji. Varbūt tuvākajā nākotnē varētu būt vairāk tiesiskās aizsardzības procesu, bet arī tiem ir savas nianses, un pieredze rāda, ka uzņēmēji neizvēlas šo juridisko procesu kā situāciju risinājumus," norāda Meiere.

Vienlaikus viņa ir pārliecināta, ka mūsu uzņēmumu maksātspēja noteikti tiks ietekmēta gan kara, gan sankciju Krievijai (bankām, uzņēmumiem, personām, izejvielām, produktiem utt.) dēļ, kam sekos cenu pieaugums, pieaugoša inflācija. Tikai šoreiz, atšķirībā no Covid-19 pandēmijas, pagaidām nav īsti dzirdēts par attiecīgiem atbalsta pasākumiem no valsts puses.