'PrivatBank' apstrīdējusi FKTK tai piemēroto soda naudu 768 600 eiro apmērā

Pārskatā minēts, ka 2021. gada 2. novembrī FKTK piemēroja bankai soda naudu 768 653 eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem, nosakot bankai atsevišķus tiesiskos pienākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

"Banka ir iesniegusi FKTK apstrīdēšanas iesniegumu attiecībā uz piemēroto sodu kā nepamatotu un nesamērīgu, attiecīgi lēmums par soda naudas piemērošanu nav stājies spēkā. Apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas rezultātā banka neizslēdz iespēju noslēgt administratīvo līgumu ar FKTK soda naudas apmēra pārskatīšanai," pausts pārskatā.

Tāpat pārskatā norādīts, ka banka turpina darbu pie iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā efektivitātes pilnveidošanas.

FKTK aģentūrai LETA apstiprināja, ka "PrivatBank" ir iesniegusi FKTK apstrīdēšanas iesniegumu par komisijas padomes 2021.gada 2.novembra lēmuma "Par sankcijas un uzraudzības pasākumu noteikšanu "PrivatBank"" atcelšanu.

Apstrīdēšanas iesniegumā "PrivatBank" lūdz atcelt FKTK lēmumu un noslēgt administratīvo līgumu, norādīja komisijā, piebilstot, ka FKTK šobrīd izskata bankas iesniegtos materiālus un izvērtē tās izteiktos argumentus.

"FKTK šajā iesnieguma izskatīšanas un savstarpējo pārrunu stadijā atturas komentēt, lietas iznākumu. Gala lēmumu pieņem FKTK padome, un FKTK pēc lēmuma pieņemšanas vienmēr nodrošina publiski pieejamu informāciju," pauda komisijas pārstāvji, piebilstot, ka FKTK ir svarīgi gūt pārliecību, ka "PrivatBank" darbībā ir novērsti normatīvu pārkāpumi, un tās turpmākā darbība atbildīs normatīvu prasībām.

Jau ziņots, ka FKTK padome pērn novembrī, pēc 2020. gadā veiktajām pārbaudēm, secināja, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem izteica arī brīdinājumu "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai. 2022.gada sājumā Rumba atstāja darbu "PrivatBank" valdē.

Tāpat vēstīts, ka FKTK pērn martā ierosināja administratīvo lietu pret "PrivatBank" par termiņu neievērošanu attiecībā uz nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu bankas pelnītspēju un ilgtspēju. "2021.gada martā FKTK ierosināja administratīvo lietu pret banku par noteikto termiņu neievērošanu attiecībā uz nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu bankas pelnītspēju un ilgtspēju. Bankas akcionāri un valde aktīvi strādā pie šī jautājuma sakārtošanas, lai izvairītos no iespējamām sankcijām nākotnē," sacīts bankas 2020. gada un arī 2021. gada pārskatā.

"PrivatBank" pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 5,933 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,3 reizes mazāk nekā 2020. gadā. Vienlaikus "PrivatBank" uzkrātie zaudējumi 2021.gada beigās bija 81,364 miljonu eiro apmērā.

Savukārt bankas aktīvi 2021. gada 31. decembrī bija 102,945 miljonu eiro apmērā, kas ir par 24,3% jeb 33,013 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās, kad "PrivatBank" aktīvi bija 135,958 miljonu eiro apmērā.

Auditorkompānija "Grant Thornton" ir atteikusies sniegt atzinumu par "PrivatBank" 2021. gada pārskatu, jo nav varējusi iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus, kas veidotu pamatojumu revidentu atzinumam par "PrivatBank" pārskatu.

Pēc aktīvu apmēra "PrivatBank" ir viena no mazākajām bankām Latvijā. Bankas lielākais akcionārs ir Ukrainas "PrivatBank" (46,54%), kuru 2016. gada decembrī Ukrainas valdība nacionalizēja.