Ceturtā daļa iedzīvotāju spiesti sākt tērēt uzkrājumus, atklāj bankas aptauja

14% respondentu uzkrājumi pēdējā laikā pieauga, 30% – palika nemainīgi. Savukārt 26% aptaujāto norāda, ka viņiem uzkrājumu nav vispār.

Visvairāk to, kuri bija spiesti sākt tērēt uzkrājumus pēdējā pusgada laikā, ir vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt palielināt uzkrājumu labāk izdevies iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Tomēr abās vecuma grupās ir visvairāk to, kuri šogad plāno vairāk investēt.

Kopumā šogad vairāk ieguldīt dažādos finanšu instrumentos, ieskaitot gan pensiju fondus, gan akcijas, plāno vien 6% aptaujāto. Gandrīz tikpat daudz plāno samazināt ieguldījumu apjomu, bet 23% respondentu saka, ka viņi turpinās investēt esošajā līmenī. Savukārt 66% aptaujāto atzīmē, ka viņiem nav ieguldījumu finanšu instrumentos.

Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc bankas pasūtījuma šā gada februārī veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

"Karš Ukrainā, augstās izejvielu un pieaugošās pārtikas cenas apdraud ekonomikas veselību. Eiro zonā ir inflācijas rekordi, ASV tik augsta inflācija nav redzēta kopš astoņdesmito gadu sākuma, bet Latvijā inflācija sasniegusi pēdējo reizi 2008. gadā redzētos līmeņus. Šis laiks parāda, cik liela nozīme ir uzkrājumiem. Algu kāpums šādam inflācijas vilnim līdzi netiek, tādēļ zemāko algu segmentā un ne tikai nākas ķerties pie uzkrājumu tērēšanas, ko apliecina aptaujas rezultāti. Ar atsevišķiem izņēmumiem, uzsākot darba gaitas, alga parasti ir mazāka, nekā uzkrājot darba pieredzi, kura veicina algas pieaugumu, bet diemžēl nāk kopā ar gadiem.

Tāpat šis laiks parāda to, ka nedrīkst pilnīgi visu naudu investēt augsta riska investīcijās, jo, pasliktinoties ekonomikas veselībai, samazinās šo investīciju vērtība un, lai nodrošinātu naudu ikdienas tēriņiem, var nākties pārdot vērtspapīrus par zemu cenu (pazūd iespēja sagaidīt cenu kāpumu). Cenu kritums vērtspapīru tirgū patiesībā ir labs brīdis sākt investēt, tikai nedrīkst aizmirst par vismaz nelielas naudas rezerves atstāšanu, ja nu gadījumā tirgus izaugsmi jāgaida ilgāk par plānoto," komentē "SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Aptaujas dati liecina, ka no tiem respondentiem, kuri šobrīd neiegulda naudu finanšu instrumentos, lielākā daļa – 84% – arī neplāno to darīt tuvākā nākotnē. Savukārt 14% atzīme, ka viņi apsver tādu iespēju, bet 2% aptaujāto ir plāni sākt investēt tuvāko sešu mēnešu laikā.

Banka atgādina, ka tās mobilajā lietotnē ir īpašs rīks – "Roboinvestors", kas pilda konsultanta lomu, uzdodot lietotājam virkni jautājumu par ieguldījumu mērķiem, pieļaujamo risku, kā arī pašreizējo finansiālo situāciju. Pēc saņemtās informācijas analīzes klientam piedāvā vienu no "SEB grupas" pārvaldītajiem fondiem, ņemot vērā mērķus un riska toleranci. Šo rīku ir izmēģinājuši vairāk nekā 80 tūkstoši klientu visā Baltijā un 12% no viņiem sākuši savas investēšanas gaitas, vidēji mēnesī novirzot ieguldījumiem ap 40 eiro.