Lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un mazinātu darbaspēka nodokļu slogu, pēdējos gados Latvijā ieviesta virkne nodokļu izmaiņu, kas lielākā vai mazākā mērā atsaucas uz katru strādājošo. Tomēr Latvijā aizvien ir lielākais nodokļu slogs Baltijā, norādīts "Swedbank" Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu darbaspēka nodokļu sloga salīdzinājumā.
Tajā norādīts, ka aizvadītajos gados Latvijā par vienu procentu samazinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, līdz 350 eiro mēnesī palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, paaugstināts neapliekamā minimuma piemērošanas slieksnis, līdz 250 eiro palielināts atvieglojums par apgādājamo un līdz 500 eiro palielināts minimālās darba algas apmērs.
Vienlaikus "Swedbank" Finanšu institūts min, ka arī kaimiņvalstu nodokļu politika nav palikusi nemainīga un ir piedzīvojusi pietiekami lielas pārmaiņas. Būtiskākie jauninājumi skāruši Lietuvā strādājošos – tur 2019. gadā realizēta vērienīga nodokļu politikas reforma, pārdalot nodokļu slogu starp darba ņēmēju un devēju. Lietuvā arī pieaudzis maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – 460 eiro, un minimālā darba alga tur sasniegusi 730 eiro pirms nodokļu nomaksas. Igaunijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Latviju izmaiņas šķietami mērenākas – līdz 654 eiro palielināta minimālā darba alga, un iepriekš obligātās 2% iemaksas pensiju fondā nu kļuvušas brīvprātīgas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
