"Reālas rūpes par nākotni nereti cilvēku dienaskārtībā nonāk tieši pēc kritiskām un sarežģītām situācijām – tā karš Ukrainā, bet pirms tam arī Covid-19 pandēmija acīmredzami piespieda daudzus Latvijas cilvēkus apstāties un saprast, ka rītdiena viņiem pašiem un viņu ģimenei var izrādīties pilnīgi citāda nekā šodiena. Tādēļ, lai arī skumīgu iemeslu dēļ, bet tomēr pozitīvi ir vērtējams fakts, ka mazliet vairāk domājam par nākotni, vairāk veidojam uzkrājumus, sakārtojam juridiskos jautājumus," saka LAA prezidents Jānis Abāšins.
No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kara Ukrainā ietekmē ir mainījuši priekšstatu par ģimenes nākotnes stabilitātes nozīmi, 10% atzinuši, ka sākuši veidot uzkrājumus skaidrā naudā, vēl 6% sākuši krāt bezskaidrā naudā, 5% ir apdrošinājuši savu dzīvību un 3% ir veikuši juridiskās darbības saistību sakārtošanai, noslēdzot pilnvaras, mantojuma, laulību līgumus u.c. Vēl 21% aptaujas dalībnieku ir atzinuši, ka nopietni domā par finansiālā drošības spilvena veidošanu vai juridisko saistību sakārtošanu, bet nav veikuši reālas darbības. Savukārt 68% respondentu atzinuši, ka viņu uzkrājumu veidošanas paradumi pēdējo mēnešu notikumu ietekmē tomēr nav mainījušies.