Piecas lietas, kas ikvienam jāzina par savu pensiju

"Redzam, ka lielai sabiedrības daļai, it sevišķi jauniešiem, trūkst izpratnes par to, kas notiek ar 6% no viņu ikmēneša algas, kas tiek novirzīti pensijas 2. līmeņa uzkrājumā. Kur tas atrodas, vai uzkrājums pieaug, par ko maksājam komisijas maksas? Sevišķi svarīgi tas ir laikos, kad pasaulē valda nemiers, jo tad, finanšu tirgiem piedzīvojot svārstības, komisiju maksas ir faktors, kas var liegt nopelnīt maksimāli iespējamo. Skaidrs, ka mūsdienās pieejamās informācijas ir pietiekami daudz un dažādu pensiju plānu nosaukumos un terminos ir viegli apjukt, taču ikvienam ir jāzina pamatlietas, kas attiecīgajā vecumā veidos to labklājības līmeni, ar kādu būs jādzīvo vecumdienās," stāsta bankas Citadeles meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Uzzini, kurš pārvaldnieks rūpējas par tavu pensiju

ŠĪ gada februārī veiktajā aptaujā katrs piektais jeb 23% Latvijā atzina, ka viņiem nav ne jausmas par to, kurā finanšu iestādē glabājas pašu pensijas 2. līmeņa uzkrājums. Šī informācija ir pamatu pamats, lai pēc tam varētu analizēt ienesīguma rezultātus un, iespējams, pieņemt lēmumus par pensiju plāna maiņu vai turpināšanu. Uzzināt savas pensijas pārvaldnieku un arī patlaban aktīvo pensijas plāna nosaukumu iespējams portālā "latvija.lv" – jāveic autorizācija caur savu internetbanku, un tiks saņemta izziņa par to, kas ir jūsu pensijas 2. līmeņa pārvaldnieks.

Noskaidro, cik esi uzkrājis

Ja par savu uzkrājumu neesi interesējies iepriekš, tad noteikti izmanto iespēju noskaidrot, cik esi paspējis iekrāt līdz šim. Tas dos nojausmu par iekrājumu veidošanas tempiem un, iespējams, motivēs aplūkot papildu iespējas, kā audzēt iekrāto, piemēram, izmantojot iemaksas pensiju 3. līmenī. Pagātnē par šo uzkrājumu ar vēstuļu palīdzību informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), taču šobrīd to iespējams viegli, operatīvi un bez maksas aplūkot portālā latvija.lv.

Izvēlies vecumam atbilstošu pensiju plānu

Lai uzkrātu pēc iespējas vairāk, būtiski ir izmantot pensiju plānus atbilstoši savam vecumam. Pamatdoma ir vienkārša – jo jaunāks esi, jo aktīvāku jeb agresīvāku pensiju plānu jāizvēlas. Aktīvie plāni ir tādi, kurus galvenokārt veido ieguldījumi uzņēmumu akcijās – tie mēdz būt riskantāki, taču ar lielākām peļņas iespējām. Šos plānus ieteicams izmantot iedzīvotājiem līdz 55 gadu vecumam.

Sabalansētie plāni ir starpposms starp 55 un 60 gadu vecumu, kur pakāpeniski tiek samazināti ieguldījumi akcijās ar mērķi mazināt riskus un tiek lūkots pēc instrumentiem ar fiksētām ienesīguma summām. Tie būs piemēroti tiem, kuri uzskata, ka uzkrājums jau ir gana liels un prātīgāk to būtu nosargāt, nevis censties agresīvi vairot.

Konservatīvie pensiju plāni ir piemērotāki vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuriem līdz pensijai atlicis neilgs laiks, proti, iedzīvotājiem pēc 60. Šie plāni ir mazāk svārstīgi, virzot ieguldījumus finanšu instrumentos ar fiksētu ienesīgumu, piemēram, obligācijās. Tas palīdz nosargāt kapitālu no svārstībām un nodrošināt, ka neilgi pirms pensionēšanās vecuma ārējo apstākļu dēļ tiek pazaudēts pensijai uzkrātais.

Viena pārvaldītāja ietvaros ieguldījuma plānus var mainīt divas reizes kalendārajā gadā, kas nozīmē, ka iedzīvotājam ir pietiekami brīvas rokas mainīt plānus pašreizējās finanšu iestādes ietvaros. Pašu pārvaldnieku, proti, pensiju pārvaldnieku, kurai uztici savas pensijas pārvaldīšanu, iespējams mainīt reizi gadā ar iesniegumu elektroniski portālā latvija.lv vai klātienē VSAA.

Saproti, cik maksā savas pensijas pārvaldniekam

Kā liecina aptauja, tikai 9% Latvijā zina precīzu summu, cik gada laikā samaksā savam pensijas pārvaldniekam. Izvēloties pensiju plānu, svarīgi salīdzināt ne tikai vēsturisko ienesīgumu, kas gan mēdz būt svārstīgs un garantēti mainīsies gadu no gada, bet arī komisijas maksas, ko katra institūcija piemēro individuāli.

Komisiju maksas un savstarpējā konkurence pensiju pārvaldnieku starpā ir viens no retajiem sektoriem Latvijā, kur pat inflācijas apstākļos cena par sniegtajiem pakalpojumiem samazinās, kā rezultātā ieguvējs ir iedzīvotājs. Iespējams, ka tuvākajā laikā varam gaidīt jaunu cenu kritumu, jo šogad darbību uzsācis "CBL Indeksu plāns", kas ir Latvijā pirmais pasīvi pārvaldītais pensiju plāns bez komisijas maksas.

Lai palīdzētu neapjukt informācijas gūzmā un izvēlēties atbilstošo pensiju 2. līmeņa plānu, palīdzot arī aprēķināt savu personīgo nākotnes pensiju, "CBL Asset Management" ir apkopojis informāciju mājas lapā "pensija.lv".

Izvēlies starp aktīvo un pasīvo pārvaldi

Ja deleģē kādam rīkoties ar 6% no savas ikmēneša algas, tad būtu tikai loģiski, ka esi informēts un vari izdarīt izvēli starp pamatprincipiem, kā šo naudu attiecīgā iestāde cenšas uzkrāt, taču vienlaikus vairāk kā puse jeb 53% iedzīvotāju vecumā līdz 59 gadiem atklāj, ka nezina, vai viņu pensijas 2. līmeņa plāns tiek pārvaldīts aktīvi vai pasīvi.

Aktīvā pārvalde nozīmē, ka pensiju pārvaldniekam ir finanšu analītiķu un pārvaldnieku komanda, kas veic pastāvīgu tirgus monitoringu un var operatīvi un elastīgi rīkoties, lai atrastu optimālākās ieguldījumu iespējas potenciāli lielākai cilvēka pensijas vairošanai. Tikmēr pasīvā pārvalde paredz līdzekļu ieguldīšanu indeksos jeb tirgu replicējošos finanšu instrumentos – šādai pieejai nav nepieciešams tik daudz cilvēkresursu, un vairumā gadījumu lielāko darba daļu paveic algoritmi. Tas nozīmē, ka, neatkarīgi no notikumiem finanšu tirgū, ieguldījumu portfelis nemaina savu struktūru.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Latvijas iedzīvotāju zināšanām sava pensijas uzkrājumu plāna pārvaldīšanā banka "Citadele" veica sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" šī gada februārī, aptaujājot 755 iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 59 gadiem.