Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad aprīlī atguvuši aktīvus 27,781 miljona eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 59,824 miljonu eiro apmērā, liecina bankas publiskotā informācija.
Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2022.gada aprīlī atgūti 11,445 miljoni eiro, no vērtspapīriem atgūts 51 miljons eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas - 8000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 16,277 miljoni eiro.
Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 90,126 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 12.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 1,236 miljardus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro, 2020.gadā - 109,797 miljoni eiro, bet 2021.gadā - 287,058 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad aprīlī veidoja 4,736 miljonus eiro, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,059 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 621 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 135 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 83 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,838 miljoni eiro.
Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos bankas likvidācijas izdevumi veido kopumā 15,577 miljonus eiro, bet kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi veido kopumā 153,415 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā bankas likvidācijas izdevumi bija 21,046 miljoni eiro, 2019.gadā - 36,873 miljoni eiro, 2020.gadā - 36,386 miljoni eiro, bet 2021.gadā - 43,533 miljonus eiro.
Pārskats arī liecina, ka 2022.gada 30.aprīlī "ABLV Bank" pieteikto kreditoru prasījumi bija 1,4 miljardu eiro apmērā, kas ir par 16% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,666 miljardu eiro apmērā.
"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām aprīļa beigās bija 1,266 miljardi eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 76,253 miljoni eiro, kredītos banka bija izsniegusi 44,154 miljonus eiro, ieguldījumi finanšu instrumentos bija 32,179 miljoni eiro, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 140,983 miljonus eiro.
Kopumā "ABLV Bank" aktīvi šogad 30.aprīlī bija 1,616 miljardu eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves aprīļa beigās bija 188,115 miljoni eiro.
Publiskotajā informācijā arī minēts, ka līdz 2022.gada aprīļa beigām vairāk nekā 15 000 bankas bijušo klientu ir atguvuši noguldījumus bankā. Tie galvenokārt ir klienti ar konta atlikumiem līdz 100 000 eiro, kuriem kopumā izmaksāts 452,1 miljons eiro no "ABLV Bank" pārskaitītās summas Noguldījumu garantiju fondā.
Tāpat norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,4 miljardus eiro. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no "Ernst & Young", kura līdz 2022.gada aprīļa beigām pārbaudes pabeigusi 2083 kreditoriem.
Jau ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
