'Nākotnes kapitāls': Portfeļa izmaiņas uz 2022. gada deviņpadsmito nedēļu

“Šogad mans portfelis turpina performēt labāk nekā “S&P 500” indekss. Domāju, ka galvenais iemesls tam ir tas, ka mana portfelī ļoti mazs ir tehnoloģisko uzņēmumu, kuru vērtība šogad būtiski samazinās,” skaidro Kuzikovs.

Investēts uz šo brīdi: 1702,33 eiro

Kapitāla vērtība: 1576,45 eiro

Investīciju ienesīgums: -8,36% (-6,3% par nedēļu)

“S&P 500” indekss turpināja savu kritumu. Tas nedēļas laikā zaudēja 57,38 punktus vai -1,41%. Šī gada kritums sasniedza jau 772 punktus jeb 16,11%. Aprīlī-maijā investoru uzmanība no Ukrainas kara atkal novirzījās uz inflāciju ASV un FRS likmēm: ja martā 44% “Bank of America” aptaujāto vadītāju uzskatīja karu par galveno risku tirgiem un pasaules ekonomikai, tad aprīlī tikai 16% , un risku sarakstā karš pārcēlās uz 4.rindu. Tirgi uzskata, ka karam būs vietēja nozīme, aprīlī atzīmēja “Bloomberg” redaktors Džons Sitī. Bet, ja tas ievilksies mēnešus vai pat gadus, tā ietekme būs daudz nozīmīgāka.

Baltijas akciju tirgus būtiski neatšķiras no lielajiem pasaule tirgiem – daļai akciju turpinājās kritums, daļai stagnācija. Nekādi signāli par būtisku uzlabošanos arī šobrīd nav saņemti. Visticamāk, ka kamēr būtiskas pozitīvas kustības nenotiks ārzemju tirgos, tikmēr arī Baltijas tirgus turpinās kritumu vai stagnāciju. LETA vēsta, ka Rīgas biržas indekss "OMX Riga" šonedēļ samazinājās par 0,28%. Viļņas biržas indekss "OMX Vilnius" samazinājās par 0,34%, savukārt Tallinas biržas indekss "OMX Tallinn" samazinājās par 2,04%. Kopējais Baltijas biržu indekss "OMX Baltic Benchmark GI" šonedēļ samazinājās par 1,47%.

Runājot par kriptovalūtām, pēdējā nedēļā bija pavisam dramatiska. Visu valūtu vērtība strauji kritās, dažu valūtu tirdzniecība uz laiku pat tika pārdota ( piemēram, “Luna”). Nedēļas vidū vēl tika vēstīts, ka apmēram 40% no visiem “Bitcoin” investoriem bija “zem ūdens”, proti, pārdodot kriptovalūtu par tā brīža cenu, viņi ciestu zaudējumus. Šķiet, ka uz nedēļas beigām “Bitcoin” un attiecīgi visu citu kripto valūtu cena sāka stabilizēties. Piemēram, “Bitcoin” cena vismaz uz laiku ir stabilizējusies pie 29 000 – 30 000 dolāru par vienu monētu. Tas gan ir tālu no cenām par Krievijas uzsāktā kara sākumā un tāpēc visticamāk virkne investoru vēl aizvien cieš būtiskus zaudējumus.

Kopīga situācija ar Kuzikova akcijām ir šāda:

Par galvenajiem nedēļas “uzvarētājiem” kļuva “Coca-Cola” (+0,11%) un “ALPHABET” (+0,06%), tad kad “zaudētāju” topā bija “JPM” (-0,24%) un “Nextera” (-0,19%).

Situācija ar Vilūna Baltijas akcijām ir šāda:

Situācija ar Vilūna Baltijas kriptovalūtām ir šāda:

“Kā es arī plānoju, es piepirku mazumtirdzniecības un mediju akcijas," saka "Nākotnes kapitāls" vadītājs.

"Man liekas, ka uz šo brīdi mans portfelis izskatās pietiekami sabalansēts, vienīgais izņēmums ir finanšu sektors, kurā es apvienoju bankas un kredītkaršu emitentus,” skaidro Kuzikovs.

“Daudz svarīgāk man tagad saprast, kā rīkoties tālāk. Es uz kādu laiku gribu pārtraukt investīcijas kritušos aktīvos. No vienas puses šādas investīcijas ļauj iegūt vidējas cenas samazinājumu, taču jau tagad es redzu disbalansu starp to, cik es investēju labākos segmentos un sliktākos. Piemēram Pārtikas un Mediju segmenta vērtībā ir identiska - 202 eiro, taču Pārtikas segmentā es investēju 186 eiro, tad kad mediju segmentā 245 eiro. Tāpēc nākamas investējas es veikšu akcijas ar pozitīvo tekošo ienesīgumu. Nākamas 50 eiro tiks investēti “Shell” akcijas. Tas arī ļaus man sabalansēt enerģētikas sektoru, jo “Shell” akcijas es investēju tikai 49 eiro, kad “Next Era Energy” 123 eiro.

“Kā plānoju, palielināju gan Baltijas akciju, gan kriptovalūtu portfeli, lai samazinātu disbalansu, ko iepriekš veidoja P2P sadaļa,” skaidro Vilūns, norādot, ka investīcijas vēl aizvien sadala vienmērīgi.

“Es šobrīd rūpīgi sekoju līdzi kriptovalūtu tirgus notikumiem. Šķiet, ka šis brīdis varētu būt labs, lai iegādātos tas, jo par spīti straujajam kritumam, šobrīd nav signālu, ka kriptovalūtu ērai ir pienācis gals un tajās vairs nav vērts ieguldīt. Tomēr es apzinos, ka tas ir ārkārtīgi riskants rīks, tāpēc paralēli vēlos arī izvērtēt, vai nevajadzētu palielināt P2P investīcijas,” plānus skaidro Vilūns.