Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka, lai arī 2021. gadā Latvijā turpinājās iepriekšējā tendence – tirgus dalībnieku skaita samazināšanās, kreditēšana ir atgriezusies pirms Covid-19 krīzes līmenī.
Kaut arī izsniegto aizdevumu skaits samazinājies, toties palielinājušās ir aizdevumu summas – vidējā viena no jauna izsniegtā aizdevuma summa pieaugusi visos piecos kredīta veidos, bet jo īpaši distances kredītos (+58,01%), savukārt 57,72 miljoni eiro izsniegto aizdevumu kopsumma vienā mēnesī ir līdz šim augstākais rādītājs kopš 2013. gada (kad statistikas apkopošana uzsākta).
2021. gada 2. pusgadā, spēkā esot 46 speciālajām atļaujām (licencēm) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, jaunus aizdevumus izsniedza 41 nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs, t.sk. 17 sabiedrības izsniedza distances kredītus, 13 izsniedza līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta nodrošinājumu saistītus kredītus, 11 – patēriņa kredītus, 8 – hipotekāros kredītus un 7 sabiedrības izsniedza kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus).
2021. gada 2. pusgadā neviena no sabiedrībām jauno kredītu izsniegšanas jomā nebija pārstāvēta visos piecos kredīta veidos. Viena sabiedrība izsniedza jaunos kredītus patērētajiem četros kredīta veidos, trīs izsniedza trijos veidos, sešas divos veidos, savukārt 31 licencētais nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs attīstījis pavisam šauru specializāciju, piedāvājot patērētajiem kredītus tikai vienā kredītu veidā.
2021. gadā turpinājās iepriekš novērotā tendence – tirgus dalībnieku skaita samazināšanās. 2020. gadā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu uzsāka 57 tirgus dalībnieki, kas bija par 6 mazāk nekā 2019. gadā, un faktiskais speciālo atļauju (licenču) samazinājuma skaits laikā no 2019. gada līdz 2021. gada 31. decembrim ir 20 licences jeb 31,75%.
Kopumā licencētie patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2021. gadā ar patērētājiem noslēdza 921 tūkstoti jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 579,82 miljonu eiro apmērā, kas skaitliski ir par 175,14 tūkstošiem darījumu jeb 15,98% mazāk un summā par 78,87 miljoniem eiro jeb 15,74% vairāk nekā 2020. gadā. Jauno darījumu skaits 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu samazinājās trijos kredītu veidos - distances kredīti (-5,61%), patēriņa kredīti (-17,80%) un kredīti pret kustamas lietas ķīlu (-24,61%), savukārt no jauna izsniegto summu apjoma pieaugumu 2021. gadā pret 2020. gadu nodrošinājuši distances kredīti (+ 21,69%), līzingi, noma un citi ar transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīti kredīti (+ 29,27%), kā arī hipotekārie kredīti (+ 14,60%).
Ja Covid-19 krīzes ietekmē 2021. gads jaunu aizdevumu izsniegšanā iesākās piesardzīgi – vien 33,57 miljoni eiro izsniegtu jaunu aizdevumu janvārī, 37,78 miljoni eiro aizdevumu februārī un turpmākajos četros mēnešos tā nostabilizējās 46 miljonu līdz 48,5 miljonu eiro robežās, tad 2021. gada jūlija – septembra periodā patērētāji tika kreditēti par kopējo summu mēnesī no 55,99 līdz 57,72 miljonu eiro robežās. Šī summa – 57,72 miljoni eiro vienā mēnesī – ir līdz šim augstākā izsniegto aizdevumu kopsumma vienā mēnesī kopš 2013. gada un par 0,36 miljoniem eiro jeb 0,63% pārsniedz iepriekšējo augstāko kreditēšanas rādītāju 57,36 miljoni eiro, kas tika sasniegts 2019. gada jūlijā. Vidējā viena no jauna izsniegtā aizdevuma summa 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. un 2019. gadu pieaugusi visos piecos kredītu veidos, bet jo īpaši distances kredītos (58,01%).
Līdz ar straujo aizdevumu izsniegšanas apjoma pieaugumu kopējais nebanku tirgus dalībnieku pārvaldītais kredītportfeļa apjoms 2021. gada 31. decembrī fiksēts 831,32 miljonu eiro apmērā, kas ir par 77,23 miljoniem eiro jeb 10,24% vairāk nekā 2020. gada 31. decembrī un ir visu laiku lielākais rādītājs kopš pārskatu sagatavošanas brīža (2013. gada).
Nebanku kredīta devēju portfelī vēl joprojām ir īstermiņa distances kredīti, kuri var tikt pagarināti, tomēr 2021. gada laikā tie samazinājās par 21,60% un 2021. gada 31. decembrī to skaits bija 26 737. Pirmšķietami 2022. gadā tie varētu sarukt vēl straujāk, jo faktiski visas lielās sabiedrības būs pārslēgušas līgumus ar patērētājiem uz garāka termiņa kreditēšanas līgumiem un/vai populārajām kredītlīnijām. Īstermiņa kreditēšana (kreditēšana līdz 30 dienām) tiek piedāvāta tikai retos gadījumos par mazām aizdevuma summām.
Kopējā kredītportfeļa kvalitāte jau ilgstoši ir stabila. 2021. gada 31. decembrī kredītu bez kavējuma īpatsvars kopējā portfelī bija 91,86%, kas ir par 1,77 procentpunktiem labāks rādītājs nekā 2020. gada 31. decembrī un arī kopumā tas ir 9 gadu labākais rādītājs. Būtiski, ka lielākā daļa no kavētājiem kredīta atmaksu kavē īslaicīgi – uz laiku līdz 30 dienām. Būtiskas izmaiņas nav novērojamas arī aizņēmuma (procentu) likmēm – tās ir stabili nemainīgas, ar minimālu tendenci pazemināties, kas varētu būt saistīts ar sīvo konkurenci patērētāju kreditēšanas tirgus dalībnieku vidū.
Iepriekš valsts pieņemtie lēmumi attiecībā uz speciālo atļauju (licenču) gada maksas apmēra palielināšanu par kredīta devēju uzraudzību un Covid – 19 krīze ir atstājuši būtiskas sekas uz kredītu pret kustamas lietas ķīlu tirgus daļu, kur 2 gadu laikā vērojams gan tirgus dalībnieku loka lielākais sašaurinājums, gan lielākie jauno darījumu skaita un apjoma samazinājumi. Prognozes liecina, ka pirmšķietami 2022. gadā būs palikuši tikai 4 dalībnieki, kas patērētajiem piedāvās kredītu pret kustamas lietas ķīlu pakalpojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
