Savstarpējo aizdevumu nozarei karš būtisku robu nav iecirtis

Pagaidām viss kārtībā

Sankcijas, kas kopš kara sākuma vairākkārtīgi piemērotas pret Krieviju, ierobežo to, kā finanšu līdzekļi var ceļot starp agresora valsti un Eiropas Savienību. Attiecīgi tas arī tiešā veidā ietekmēja Latvijas finanšu uzņēmumu spējas sadarboties ar Krieviju. 

Neilgi pēc kara sākuma “Delfi” raidījumā “Nākotnes kapitāls” viesojās Latvijas starpaizdevumu nozares uzņēmumu pārstāvji. “Mūsu platformā lielākie portfeļu apjomi ir Latvijas tirgos, otri lielākie ir Polijā,” neilgi pēc kara sākuma, komentējot, kā sankcijas varētu ietekmēt uzņēmumu, skaidroja “Twino” grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika, kuras pārstāvētā kompānija pirms kara piedāvāja aizdevumus, kas nonāca Krievijā. “Kas notiks, neviens prognozēt nevar, bet svarīgi pieminēt, ka krīzes vadības grupā esam izstrādājuši plānus visiem scenārijiem,” skaidroja Oļeiņika, norādot, ka jauni kredīti Krievijas virzienā netiek izsniegti.

Tāpat viņa norādīja, ka investori turpina saņemt naudu un šobrīd kredīti vēl netiek norakstīti. Līdzīgi tolaik komentēja arī “Mintos” pārstāvis Jānis Praņēvičs. Viņš sacīja, ka viena no “Mintos” plašā klāsta priekšrocībām arī šogad ir tā, ka kredīti, kas izsniegti ārpus Eiropas, šobrīd nekādā veidā neizjūt Krievijas iebrukuma sekas.

 “Reģionos, kas nav pie Ukrainas vai Krievijas, nav pamata gaidīt būtisku pasliktinājumu,” saka platformas pārstāvis. “Mintos”, sākoties karam, lai aizsargātu investorus, pārtrauca izsniegt jaunus finansējumus Ukrainas un Krievijas virzienā. Ukraina gan bijusi ļoti maza daļa no kopējā apjoma. Savukārt Krievijā šobrīd vēl ir visai laba situācija ar maksājumiem, bet problēma esot “faktiski tehniska”, proti, tiek meklēts veids, kā iegūt maksājumus no Krievijas.