Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem par šā gada pirmajiem četriem mēnešiem konsolidētajā kopbudžetā janvārī-aprīlī bijis 82,5 miljonu eiro deficīts, kas bija par 591,5 miljoniem eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Ekonomikā turpinoties izaugsmei, kopbudžetā saņemtie ieņēmumi šogad bijuši par 602,2 miljoniem eiro jeb 15,3% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4,5 miljardus eiro. Savukārt izdevumi, ņemot vērā augsto līmeni pērn, saglabājās aptuveni tādā pašā līmenī, pieaugot tikai par 10,7 miljoniem eiro jeb 0,2%, un veidoja 4,6 miljardus eiro, informē Finanšu ministrija.
Valdības apstiprinātā atbalsta izmaksa nosaka deficīta veidošanos valsts pamatbudžetā, kur tā apmērs sasniedzis 406,4 miljonus eiro, kas bija par 252 miljoniem eiro mazāk nekā pērn četros mēnešos. Valsts speciālajā budžetā tikmēr veidojies 87,7 miljonu eiro pārpalikums, un bilance uzlabojusies par 235,2 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetā pārpalikuma apmērs sasniedzis pat 164,6 miljonus eiro un bija par 92,9 miljoniem eiro lielāks nekā 2021. gada janvārī-aprīlī.
Šā gada sākumā turpinājusies strauja ekonomiskā izaugsme pēc Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu pakāpeniskas atcelšanas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati par šā gada pirmo ceturksni norāda uz provizoriski 5,9% iekšzemes kopprodukta reālo pieaugumu salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni. Tomēr jāatzīmē, ka, ņemot vērā būtisko patēriņa cenu pieaugumu, faktiskais iekšzemes kopprodukta pieaugums ir bijis ievērojami augstāks, kas lielā mērā vērojams arī kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieauguma tempos. Šogad, strauji augot privātajam patēriņam, tāpat arī palielinoties darba samaksas fondam, nomaksātie nodokļi, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu, janvārī-aprīlī bijuši par 519,4 miljoniem eiro jeb 17,2% augstāki nekā pērn četros mēnešos un veidoja 3,5 miljardus eiro. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šogad janvārī-aprīlī saņemti 367,9 miljonus eiro jeb 11,6% virs budžetā plānotā apmēra.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi pārskata periodā saņemti 1,1 miljarda eiro apmērā, kas bija par 241,1 miljonu eiro jeb 28,8% vairāk nekā pērn četros mēnešos. Tostarp aprīlī ieņēmumi par 76,9 miljoniem eiro jeb 32% pārsnieguši iepriekšējā gada PVN ieņēmumu līmeni. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka lielākais ieņēmumu pieaugums bijis tieši tirdzniecības nozarē un ar energoresursu apgādi un ražošanu saistītajās nozarēs, ko lielā mērā nosaka arī cenu līmeņa izmaiņas. Atbilstoši CSP datiem inflācija aprīlī, neskatoties uz plašo valsts atbalstu, lai bremzētu straujāku pieaugumu maksājumos par energoresursu patēriņu, sasniedza jau 13%. Vienlaikus ļoti pozitīva situācija vērojama mazumtirdzniecībā, kur pēc CSP datiem apgrozījums faktiskajās cenās bija par nepilniem 30% lielāks nekā 2021. gada aprīlī.
Šogad augsti nodokļu ieņēmumu pieauguma tempi, Latvijas ekonomikai atgūstoties no pandēmijas laika ierobežojumiem, bijuši visās lielākajās tautsaimniecības nozarēs. Vienlaikus ar pirmo mēnešu pozitīvajiem rādītājiem ekonomikā, līdz ar kara sākumu Ukrainā situācija pasaulē un Latvijas ekonomikā ir krasi mainījusies, un gada turpinājumā jārēķinās ar zemākiem izaugsmes tempiem. Sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā janvārī-aprīlī saņemtas par 319,5 miljoniem eiro jeb 37,2% lielākā apmērā nekā pērn un sasniedz 1,2 miljardus eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi kāpuši par 166,9 miljoniem eiro jeb 34,9% un veidoja 645,1 miljonu eiro. VID dati norāda, ka darba samaksas fonds Latvijā pirmajā ceturksnī bijis vidēji par 12-15% augstāks nekā pērn, bet augstais darba samaksas nodokļu ieņēmumu pieaugums saistāms arī ar zemo ieņēmumu bāzi pērn janvārī, sākoties jaunajai nodokļu samaksas un uzskaites sistēmai, kā arī ar operatīvāku iemaksāto nodokļu sadali no vienotā nodokļu konta.
Mērenāks pieaugums šogad četros mēnešos bijis ieņēmumos no akcīzes nodokļa, kas bijuši 21,9 miljonus eiro jeb 6,5% virs iepriekšējā gada līmeņa. Ņemot vērā naftas produktu un tabakas izstrādājumu patēriņa palielināšanos, šo akcīzes preču grupu ieņēmumi palielinājušies par attiecīgi 12,1 miljonu eiro jeb 7% un 5,2 miljoniem eiro jeb 7,3%.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi saņemti 236 miljonu eiro apmērā un bija par 76,9 miljoniem eiro jeb 48,3% augstāki nekā pērn četros mēnešos. Pieaugums skaidrojams ar augstākiem saņemtajiem valsts kapitālsabiedrību dividenžu maksājumiem, tāpat arī ieņēmumiem no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas. Nenodokļu ieņēmumu plāns valsts pamatbudžetā tika pārsniegts par 61,4 miljonu eiro jeb 53,5%. Plāna pārpilde līdzīgi kā iepriekšējā gadā notikusi saņemto Valsts kases eiroobligāciju papildu emisijas prēmijas ieņēmumu dēļ, tāpat saņemti ieņēmumi no konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, un plānoto pārsnieguši arī ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas un dividenžu maksājumi.
Kopbudžetā augstu izdevumu līmeni turpina noteikt valdības apstiprinātā atbalsta izmaksa. Lai gan kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija tikai nedaudz virs 2021. gada līmeņa, tomēr tie bija par 34% augstāki nekā pirms pandēmijas jeb 2019. gadā. Atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam gada pirmajos četros mēnešos nozīmīgas izmaksas bijušas Covid-19 atbalsta veidā, kas šim gadam kopumā paredzēts 1,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izmaksātā energoatbalsta apmērs tuvojas 0,3 miljardiem eiro un izmaksas turpinās. Tāpat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā papildus finansējums tika novirzīts valsts aizsardzības spēju stiprināšanai un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kam pašvaldību budžetā veikto izdevumu apmērs par izmitināšanu, ēdināšanu, izglītību un sociālo palīdzību uz aprīļa beigām sasniedzis 10,8 miljonus eiro.
Finansējuma novirzīšana energoatbalstam un arī veselības nozares vajadzību finansēšana noteica kopbudžeta subsīdiju un dotāciju palielināšanos par 307,1 miljonu eiro jeb 35,4%, tām veidojot 1,2 miljardus eiro. Nozīmīgs pieaugums vērojams arī preču un pakalpojumu izdevumos, kas bija par 111,4 miljoniem eiro jeb 26,2% lielāki nekā pērn četros mēnešos un sasnieguši 535,7 miljonus eiro. Nozīmīgu daļu pieauguma veido vajadzību finansēšana Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pieaugošās energoresursu cenas būtiski palielinājušas preču un pakalpojumu izdevumus pašvaldību budžetā, kur gada sākumā pieauguši arī izdevumi autoceļu uzturēšanai. Līdzīga situācija ar izdevumu pieaugumu vērojama arī atvasināto publisko personu (augstskolas, zinātniskās institūcijas u.c.) budžetā.
Izdevumi pensijām kopbudžetā bijuši 883 miljoni eiro, kas bija par 48,9 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk nekā pērn četros mēnešos, un to pieaugumu nosaka pensiju indeksācija pērn oktobrī. Pārējo pabalstu izdevumi kopbudžetā veikti būtiski mazākā apmērā nekā pērn, kad tika izmaksāti valdības apstiprinātie vienreizējie pabalsti 500 eiro ģimenēm ar bērniem un 200 eiro pensionāriem. Šogad pārējo pabalstu izdevumi bijuši 727,3 miljoni eiro, kas bija par 371,7 miljoniem eiro jeb 33,8% mazāk nekā pērn četros mēnešos. Jāatzīmē, ka izdevumu samazinājums varēja būt vēl straujāks, tomēr arī šogad atbalsta izmaksa turpinājusies un pabalstus, lai mazinātu energoresursu cenu pieauguma ietekmi, par pirmajiem četriem gada mēnešiem 50 eiro apmērā saņem ģimenes ar bērniem un 20 eiro apmērā seniori.
Zemākā apmērā nekā pērn četros mēnešos kopbudžetā bijuši procentu izdevumi un kapitālie izdevumi. Procentu izdevumi samazinājušies par 78,6 miljoniem eiro jeb 54,9%, veidojot 64,6 miljonus eiro. Atbilstoši Valsts kases sniegtajai informācijai zemāki procentu maksājumi šogad saistīti ar atsevišķu saistību noslēgšanu pērn, par kurām šogad norēķinu veikšana netiek plānota, tāpat arī kārtējo maksājumu veikšanu šogad vēlākā periodā (maijā) nekā pērn. Kapitālie izdevumi kopbudžetā bijuši par 10 miljoniem eiro jeb 4,6% mazāki nekā pērn un veidoja 206,9 miljonus eiro. Zemāki izdevumi investīcijām bijuši pašvaldību budžetā, tostarp no ārvalstu finanšu palīdzības finansēto pasākumu īstenošanai. Gada sākumā, ņemot vērā pieaugošās izejmateriālu cenas, sarežģījumus piegāžu ķēdēs un no tā izrietošos apgrūtinājumus sekmīgā iepirkumu līgumu izpildes norisē, daļa būvniecības projektu bremzējas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
