Nepiepildījušās prognozes un zaudēta nauda, 'Nākotnes kapitāls' analizē 2022. gada pirmo pusgadu

Gada sākumā prognozes par starptautiskajiem tirgiem svārstījās no dažu procentu izaugsmes līdz vairāk nekā desmit procentiem. Karu gan neviens neparedzēja. Tas un ar to saistītās sekas, kā arī citas ķibeles ir iekrāsojušas pirmo pusgadu un arī "Nākotnes kapitāla" vadītāju portfeļus. 

Raidījuma sākumā Vilūns atgādina, kā šajā sezonā viņš veidoja savu finanšu portfeli. Tas sastāv no trim daļām – Baltijas biržā pārstāvēto uzņēmumu akcijas, kriptovalūtas un kopfinansējumi (P2P). 

Raksturojot savu Baltijas portfeli un šo pusgadu, Vilūns atsaucas uz "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu, kurš, runājot par Baltiju, sacīja, ka "tirgus ir interesants", bet uz to ir jāskatās ilgtermiņā un jācer, ka parādīsies vairāk tehnoloģiju uzņēmumu un kopumā piedāvājums kļūs plašāks. Eksperts raidījumā skaidro, ka visu portfeli veidot, balstoties uz Baltijas akcijām, gan nebūs gudrākais lēmums. Tam piekrīt arī Vilūns, atceroties, ka laikā, kad pirka pirmās akcijas, saskārās ar maza tirgus problēmu – neliela izvēle un, piemēram, ETF akcijas nevar iegādāties, jo tās neviens nepārdod. 

Taču kopumā Vilūns uzskata, ka ilgtermiņā Baltijai, ja vien nenotiks pilnīgi neparedzamas lietas, vajadzētu atkopties. Viņš arī uzskata, ka vēsturiskā izaugsme, kas apsteidz arī starptautiskos tirgus, turpināsies. 

Tālāk Vilūns atsaucas uz FKTK eksperta Edmunda Rudzīša un "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētāja Kārļa Purgaiļa komentāriem, ka ieguldīt kriptovalūtās var to naudu, ko nav žēl pazaudēt. Proti, kriptovalūtu tirgus ir neregulēts un ļoti svārstīgs, tāpēc savu nākotnes pensijas fondu balstīt tikai uz kriptovalūtām nav ieteicams. To, kā saka Vilūns, apliecina arī pēdējais mēnesis, kad "Bitcoin" zaudēja 30% vērtības, kamēr dažas digitālās monētas 50% un pat teju 100%. Vienlaikus viņš arī pašlaik negrasās pārdot kriptovalūtas, bet cer, ka tirgus pēc kāda laika atgūsies.