Trešdaļa iedzīvotāju būtu gatavi savus pensijas 2. līmeņa uzkrājumus izņemt un iztērēt

Iedzīvotāju aptaujas dati norāda uz to, ka cilvēki kopumā gatavojas pensijas vecumam, jo 42% respondentu atzina, ka papildu 1. un 2. pensiju līmeņiem, veido arī citus uzkrājumus. Savukārt 37% cilvēku netic, ka pensiju 2. līmenis būtiski atvieglos dzīvi vecumdienās. Vērtējot respondentu vecuma struktūru, redzams, ka īpaši skeptiski ir cilvēki 45–54 gadu vecumā, bet kopumā optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki.

Lielākā daļa respondentu paļaujas uz pensiju 2. līmeni kā ienākumu avotu vecumdienās un atzīst, ka labprāt turpinātu krāt arī tad, ja šos uzkrājumus ļautu izņemt pirms pensijas vecuma sasniegšanas. To norāda 41%, uzsverot – šī nauda būs vajadzīga vecumdienās, citādi nebūs, par ko dzīvot. Savukārt trešdaļa cilvēku būtu gatavi savus līdz šim izveidotos pensijas 2. līmeņa uzkrājumus izņemt un iztērēt dažādām šī brīža vajadzībām. Tā 20% gribētu remontēt mājokli, 16% apmaksātu bērnu studijas, 11% nopirktu auto, 24% iegādātos jaunu mājokli, bet visvairāk – 27% respondentu – sacījuši, ka iztērētu šo naudu ikdienas vajadzībām.

"Lai arī, iespējams, Latvijas pensiju sistēma nav perfekta, tā starptautisko ekspertu skatījumā vairākkārt ir atzīta par vienu no ilgtspējīgākajām pasaulē, 2020. gadā ierindojoties 13. vietā. Turklāt pēdējos gados ir panāktas nozīmīgas pārmaiņas, kas ļaus pensiju 2. līmeņa dalībniekiem nopelnīt vairāk. Ir būtiski samazinātas komisijas maksas, panākts, ka 100% no pensijas kapitāla drīkst ieguldīt akcijās, savukārt jaunie pensiju 2. līmeņa dalībnieki pēc nejaušības principa vairs neierotēs konservatīvajos plānos, bet tādos, kas ļauj ieguldīt aktīvāk un attiecīgi nopelnīt vairāk. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmeņa atdevi ietekmē norises globālajā ekonomikā. Līdz ar to ir svarīgi izstrādāt mehānismu, kas ļauj iedzīvotājiem, kuriem jādodas pensijā, pakāpeniski izņemt pensiju 2. līmenī uzkrātos ieguldījumus, tādējādi samazinot risku, ka uzkrātā kapitāla apjoms pensionēšanās brīdī ievērojami samazinās, jo sakrīt ar brīdi, kad globālo satricinājumu rezultātā finanšu tirgi ir piedzīvojuši kritumu. Asociācija sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Latvijas Apdrošinātāju asociāciju vairāku mēnešu garumā ir strādājusi pie šī risinājuma un pavasarī iesniegusi to Labklājības ministrijai. Šādi soļi ļaus panākt lielāku uzticību pensiju sistēmai un arī katra paša līdzatbildību savas nākotnes veidošanā," atzīmē Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Vērtējot cilvēku informētību par pensiju 2. līmeni, 71% respondentu atzinuši, ka seko līdzi saviem uzkrājumiem, bet 28% cilvēku šis jautājums neinteresē. Ieinteresētība pieaug pirmspensijas vecumā, kad regulāri šim jautājumam uzmanību pievērš jau 27% cilvēku. Pēdējo sešu mēnešu laikā savu uzkrājumu līmeni vismaz vienu reizi ir apskatījuši 35% no visiem respondentiem. 15% cilvēku atzinuši, ka nezina, kur šādu informāciju var atrast, tāpēc par saviem uzkrājumiem neko nezina.

Lai šo situāciju uzlabotu, valdība marta sākumā ir atbalstījusi ieceri no 2024. gada padarīt informāciju par pensiju 2.līmeņa uzkrājumu vieglāk pieejamu un uztveramu. Šis ir ļoti nozīmīgs solis, kas ļaus regulāri informēt cilvēkus par viņu pensijas uzkrājumu, piemēram, internetbankā vai citā vietnē, kurā lietotājs tiek identificēts drošā veidā (protams, ja lietotājs pats tam piekrīt). Tas nozīmē, ka ikviens pensiju 2. līmeņa sistēmas dalībnieks daudz ērtāk varēs sekot līdzi sava uzkrājuma dinamikai un savlaicīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, lai nākotnes pensija būtu lielāka.

Informāciju par savu uzkrājumu līmeni ikviena pensiju 2. līmeņa dalībnieks var apskatīt portālā Latvija.lv, sadaļā "Sociālie pakalpojumi, nodarbinātība" -> "Pensijas un pensiju izmaksas" -> "Pensiju 2.līmeņa dalībnieka konta izraksts".