Maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 39,9% lielāks nekā pirms gada

Maijā Latvija eksportēja preces 1,7 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,33 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 43,2% līdz 42,2%. Preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,03 miljardus eiro – par 4,95 miljardiem eiro jeb 37,8% vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,96 miljardus eiro (pieaugums par 1,94 miljardiem eiro jeb 32,3%), bet importa – 10,07 miljardus eiro (pieaugums par 3 miljardiem eiro jeb 42,5%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada maijā salīdzinājumā ar 2021. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 29,8% lielāka, bet importa – par 37,9%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1%, bet importa samazinājās par 2,8%.

Maijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5%), Vācija (7,9%) un Zviedrija (6,8%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (24,4% no importa kopapjoma), Vācija (9,6%), Polija (9,2%) un Igaunija (8,7%).

2022. gada maijā salīdzinājumā ar 2021. gada maiju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 6,1 procentpunktu, savukārt kopējā importa vērtībā – par 3,6 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 2,4 procentpunktiem, bet importā par 5,2 procentpunktiem.

2022. gada maijā salīdzinājumā ar 2022. gada aprīli eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 2,3 milj. eiro jeb 19,5%. To visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 3,2 milj. eiro. Eksports uz Baltkrieviju palielinājās par 2 miljoniem eiro jeb 13,7%, savukārt uz Krievijas Federāciju – par 6,6 miljoniem eiro jeb 10,2%. Eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju lielākoties ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta kāpums par 7,3 miljoniem eiro.

2022. gada maijā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 1,2 miljoniem eiro jeb 6%. Imports no Baltkrievijas palielinājās par 17,7 miljoniem eiro jeb 46%, to visvairāk ietekmēja koka un tā izstrādājumu; kokogles importa pieaugums par 13,4 miljoniem eiro jeb 56,2%. Savukārt no Krievijas Federācijas imports samazinājās par 65,4 miljoniem eiro jeb 37,8%. Importa vērtības samazinājumu no Krievijas Federācijas visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 62,1 miljonu eiro jeb 65,5%.

Pagājušā gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 103 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 51 valsti.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas eksporta kāpumu 2022. gada maijā salīdzinājumā ar 2021. gada maiju visvairāk ietekmēja elektroenerģijas eksporta pieaugums par 33,6 miljoniem eiro, bet graudaugu produktu eksporta kāpumu ietekmēja kukurūzas eksporta pieaugums par 16,7 miljoniem eiro.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas importa kāpumu 2022. gada maijā salīdzinājumā ar 2021. gada maiju visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 137,9 miljoniem eiro. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 26,8 miljoniem eiro jeb 58,2%.