Plānots, ka 1,2 miljardi eiro tiks ieguldīti 61 projekta īstenošanai ES; tie atlasīti pēc pirmajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) ietvaros, paziņojusi Eiropas Komisija.
Ar finansēšanai atlasītajiem priekšlikumiem EAF atbalstīs augstas kvalitātes aizsardzības spēju projektus, piemēram, nākamās paaudzes iznīcinātājaviāciju, tankus vai kuģus, kā arī tādas kritiski svarīgas aizsardzības tehnoloģijas kā militārais mākonis, mākslīgais intelekts, pusvadītāji, pretpasākumi kosmosā, kibertelpā vai medicīnā. Tas arī virzīs revolucionāras tehnoloģijas, jo īpaši kvantu tehnoloģiju un jaunu materiālu jomā, un iesaistīs daudzsološus MVU un jaunuzņēmumus.
Izraudzītie augstas kvalitātes projekti ir parādījuši, ka aizsardzības rūpniecības sadarbību Eiropā patiešām var panākt, turklāt plašā mērogā, vērtē Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere. "Gandrīz 700 uzņēmumi, kas pētīs un izstrādās nākamās paaudzes inovatīvas aizsardzības tehnoloģijas, izmantojot ES fondus, izveidos noturīgu un konkurētspējīgu rūpniecisko bāzi. Tas, ka atlasītajos projektos piedalās 43% MVU, liecina, ka Eiropas Aizsardzības fonda programma aptver visu ES rūpniecības vērtības ķēdi.
EAF pirmā gada panākumi liecina, ka tā modelis, kura pamatā ir divu iepriekšējo programmu modeļi (Sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma), atbilst tā mērķim. Saņemti 142 priekšlikumi, kas ir rekordliels skaits, un ievērojami apsteidz iepriekšējās programmas. Tie saņemti no lieliem nozīmīgiem nozares uzņēmumiem, MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un pētniecības un inovācijas organizācijām un tie aptver visus publicētos uzaicinājumus un tematus. Atlasītajos priekšlikumos piedalījās gandrīz 700 tiesību subjektu no 26 ES dalībvalstīm un Norvēģijas. Atlasītajos priekšlikumos ir iesaistīti vidēji 18 uzņēmumu no 8 ES dalībvalstīm un Norvēģijas. MVU veido vairāk nekā 40% no visiem uzņēmumiem atlasītajos priekšlikumos, kas saņem gandrīz 20% no kopējā pieprasītā ES finansējuma.
Panākts labs līdzsvars starp pētniecību un spēju attīstību - 322 miljoni eiro 31 pētniecības projekta finansēšanai un 845 miljoni eiro 30 tādu liela mēroga projektu finansēšanai, kuri izstrādā sistēmas un tehnloģijas aizsardzības spēju nodrošināšanai.
Vairāk nekā 5% no budžeta ir paredzēts, lai finansētu revolucionāras idejas, kas radīs inovāciju, lai radikāli mainītu aizsardzības lietu koncepcijas un norises.
Atbilstība prioritātēm ES līmenī, proti, pastāvīgai strukturētai sadarbībai ("PESCO"). Puse atlasīto attīstības priekšlikumu tiek uzskatīti par izveidotiem "PESCO" projekta kontekstā.
Komisijas dienesti tagad veiks dotācijas nolīguma sagatavošanu ar atlasītajiem pieteikumu iesniedzēju konsorcijiem. Pēc dotāciju nolīgumu sagatavošanas posma sekmīgas noslēgšanas un Komisijas dotāciju piešķiršanas lēmuma pieņemšanas dotāciju nolīgumi tiks parakstīti līdz gada beigām.
2021. gada jūnijā Komisija pieņēma Eiropas Aizsardzības fonda pirmo gada darba programmu un publicēja pirmos 23 uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. EAF ir Komisijas pamatinstruments, kas atbalsta sadarbību aizsardzības jomā Eiropā.
2021.–2027. gadam EAF ir piešķirts 7953 miljardu eiro budžets faktiskajās cenās. Šis finansējums ir sadalīts divos pīlāros: 2651 miljards eiro atvēlēts sadarbīgas aizsardzības pētniecības finansēšanai, lai vērstos pret briestošiem un nākotnē gaidāmiem drošības apdraudējumiem un ar 5302 miljardiem eiro līdzfinansēs sadarbīgus spēju attīstīšanas projektus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
