Mājokļa uzturēšanas izmaksu dēļ 20% iedzīvotaju mainīs dzīvesvietu vai veiks renovāciju

Analizējot iedzīvotāju atbildes, visbiežāk pieminētais dzīvesvietas maiņas veids ir pārcelšanās no pilsētas uz dzīvi laukos vai kādā reģionālā pilsētā, ko ieplānojuši 3% respondentu. Vairumā gadījumu iedzīvotāji plāno pārcelties virzienā no Rīgas uz laukiem, un aktīvākie šo plānu realizētāji ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Vēl 3% respondentu savas mājokļa uzturēšanas izmaksas plāno mazināt, pārvācoties uz mazāku dzīvokli vai privātmāju, un šādus plānus biežāk realizēt gatavi iedzīvotāji, kuru ikmēneša atalgojums ir vismaz 1000 eiro.

Pārcelties pie vecākiem plāno 2% aptaujas dalībnieku – tas raksturīgi jauniem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tāpat vēl 2% atklājuši, ka taupības nolūkos dzīvesvietu nomainījuši jau pēdējā pusgada laikā - proaktīvi visbiežāk rīkojušies jaunieši līdz 29 gadu vecumam, kuri dzīvo Rīgā.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka ieguldījumus sava dzīvokļa vai mājas renovācijā plāno 8% iedzīvotāju, visbiežāk tie ir cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kuri dzīvo Kurzemē vai Vidzemē un kuru mājsaimniecībā uzturas četri līdz pieci cilvēki. Renovācijas plānus visbiežāk apsver ģimenes, kuru mājsaimniecības ienākumi mēnesī ir robežās starp 1251 un 1500 eiro, secināts aptaujā.

"Citadeles" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks atzīmē, ka energoresursu cenu gaidas ietekmē gan iedzīvotāju paradumus un dzīves ritmu, gan arī situāciju nekustamo īpašumu tirgū.

"Aptauja iezīmē, ka lēmumus par dzīvesvietas maiņu operatīvāk var pieņemt gados jaunāki cilvēki, un risinājumi ir pietiekami dažādi, sākot no pārcelšanās uz mazākām dzīvošanas telpām un beidzot ar sava īpašuma izīrēšanu tieši apkures sezonas laikā. Arī tirgus reaģē uz svārstībām energoresursu cenās, un jau šobrīd dzīvokļi jaunajos projektos Rīgas mikrorajonos maksā aptuveni tikpat, cik Rīgas vēsturiskajā centrā. Iedzīvotājiem izvēloties savu nākamo mitekli, būtu jāveic aprēķini par ikmēneša izdevumiem, ņemot vērā arī komunālo maksājumu izmaksas ziemā, lai mājokļa uzturēšanai nepieciešamā summa būtu objektīva, un nerastos nepatīkami pārsteigumi,” saka Mūrnieks.

Vairums iedzīvotāju jeb 77% neplāno tuvākajā laikā mainīt savu dzīvesvietu, un sevišķi izplatīta šī atbilde ir senioru vidū (88%). Aptaujas datu dinamika liecina, ka vēlme mainīt dzīvesvietu kļūst izteikti mazāka brīdī, kad iedzīvotāji sasniedz 50 gadu vecumu.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par iedzīvotāju dzīvesvietas maiņu dzīves dārdzības un mājokļu uzturēšanas izmaksu kāpuma rezultātā banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2022. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus.