Saeima ceturtdien, 11. augustā, pieņēma paziņojumu par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai, kurā Krievijas īstenotā vardarbība pret civiliedzīvotājiem atzīta par terorismu un Krievija – par terorismu atbalstošu valsti.
Par šo ziņojumu balsoja 67 deputāti, bet nebalsoja 16.
Saeima paziņojumā arī aicina Eiropas Savienības valstis nekavējoties apturēt tūrisma un ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Paziņojumā "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" atzīmēts, ka kopš Krievijas neprovocētā militārā uzbrukuma Ukrainai 2022. gada 24. februārī, 12 miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas, un vairāk nekā pieciem miljoniem nācies pamest savu valsti.
Dokumentā atgādināts, ka Krievija kopš 2014. gada ir militāri, finansiāli un politiski atbalstījusi vardarbīgu separātismu un vardarbību pret civiliedzīvotājiem Doņeckas un Luhanskas reģionos Ukrainā, kā arī okupētajā Krimas pussalā.
Tāpat uzsvērts Krievijas ilggadējais atbalsts un finansējuma nodrošināšana teroristiskiem režīmiem un organizācijām – Krievija ir lielākais ieroču piegādātājs Asada režīmam Sīrijā, ir īstenojusi teroraktus suverēnās valstīs, tostarp Skripaļu ģimenes indēšanu Apvienotās Karalistes teritorijā un Malaizijas lidsabiedrības "Malaysia Airlines" reisa MH-17 lidmašīnas notriekšanu, kurā dzīvību zaudēja 298 cilvēki.
Paziņojumā atgādināts par Krievijas spēku konsekvento vēršanos pret civiliedzīvotājiem, tostarp ar apzinātu uzbrukumu Mariupoles teātrim, kurā gāja bojā aptuveni 600 cilvēku, raķešu triecienus dzīvojamajam rajonam netālu no Odesas, kurā gāja bojā vismaz 21 cilvēks, un uzbrukumu tirdzniecības centram Kremenčukā, nogalinot 19 civiliedzīvotājus.
Paziņojumā uzskaitīts cilvēktiesību aizsardzības grupu un starptautisko novērošanas misiju ziņojumos atklātais par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajām zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp spīdzināšanu, izvarošanu, slepkavībām un civiliedzīvotāju masveida aizturēšanām tā dēvētajos filtrācijas centros, kā arī masveida deportācijām.
Tāpat tajā iekļauta reakcija uz Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu Oleņivkas cietumam, kurā bojā gājuši vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņi; reakcija uz Krievijas veikto raķešu uzbrukumu Odesas ostai 2022. gada 23. jūlijā, mazāk nekā 24 stundas pēc Ukrainas un Krievijas ar Turcijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniecību parakstītās vienošanās par Ukrainā bloķētās labības eksporta atsākšanu pāri Melnajai jūrai.
Paziņojumā uzsvērts, ka ar šo uzbrukumu Krievija demonstrē savu nicinājumu pret savām saistībām, starptautisko kārtību un tās institūcijām, kā arī apzināti padziļina globālo pārtikas krīzi, kas izraisīs badu un ciešanas visā pasaulē.
Tāpat paziņojumā uzsvērta Krievijas izvēlētās taktikas amorālā un prettiesiskā daba, plaši izmantojot īpaši nežēlīgus, neprecīzus ieročus, kas sakropļo un nodara īpašas ciešanas – Krievija, izmantojot šāda veida munīciju, pārkāpj starptautiskās normas. Krievijas spēki Ukrainā izmanto starptautiski aizliegto kasešu munīciju, lai sētu bailes un bez izšķirības nogalinātu civiliedzīvotājus.
Tāpat komisija atgādina, ka Latvija Krievijas rīcību Ukrainā atzīst par mērķtiecīgu genocīdu pret ukraiņu tautu. Saeimas komisija arī uzsver, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu.
Paziņojuma projektā atzīta Krievijas vardarbība pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti, un aicina citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.
Komisija kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti.
Tāpat paziņojuma projektā eiroatlantiskā kopiena un tās partneri aicināti steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā, palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai, vienbalsīgi atbalstīt iniciatīvas, kas nosoda Krievijas militārās darbības Ukrainā un aicina saukt vainīgos pie atbildības, izolēt Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī pieņemt līdzvērtīgus lēmumus un noteikt līdzvērtīgas sankcijas pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju.
Komisijas paziņojuma projektā izskan aicinājums Eiropas Savienības dalībvalstīm nekavējoties apturēt tūrisma un ierobežot ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Paziņojuma projekta nobeigumā pieminēti visi Krievijas agresijas upuri Ukrainā – tūkstošiem civiliedzīvotāju un Ukrainas aizstāvju, kā arī pausta solidaritāte ar Ukrainu un ukraiņu tautu.
Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) sacīja, ka šis ir politisks paziņojums, bet lielākas juridiskas sekas būtu tad, ja Eiropas Savienības dalībvalstis un citas valstis Krieviju atzītu par teroristisku valsti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
