Delfi foto misc. - 82162
Foto: Unsplash

Saeimas ceturtdien otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojektu.

Likumprojekta mērķis ir sniegt mērķētu atbalstu mājsaimniecībām, daļēji sedzot straujo izmaksu kāpumu.

Par likumprojektu nobalsoja 78 dalībnieki, neviens deputāts nebalsoja pret un neviens neatturējās, bet četri deputāti nebalsoja.

Kopējais atbalsta apmērs pārsniedz 442 miljonus eiro. Šajā gadā atbalsta pasākumiem paredzēti 180,6 miljoni eiro, bet nākamajā gadā – 261,65 miljoni eiro.

Izmaiņas Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Atbalsta pasākumu finansēšana paredzēta, palielinot valsts parādu, jo prognozētie nodokļu ieņēmumi visdrīzāk nesegs šo apjomu, informēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Iveta Benhena-Bēkena.

Līdz ar pakotni noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju – 0,160 eiro par kWh. Proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro par kWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,100 eiro par kWh.

EM skaidroja, ka atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanā vērsts uz tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurē, tāpēc šādās mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh un daļēja elektroenerģijas cenas kompensācija tiks piemērota elektroenerģijas patēriņam virs 500 kWh, bet ne vairāk kā 2000 kWh.

Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja cenai, bet atbilstoši iepriekš minētajam mehānismam tiks kompensēts maksimālais patēriņš 1500 kWh.

Šis atbalsts būs spēkā no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Kopējais nepieciešamais finansējums elektroenerģijas atbalstam šogad n nākamgad aplēsts 53,06 miljonu eiro apmērā.

Ņemot vērā arī būtisko granulu un brikešu izmaksu pieaugumu un granulu un brikešu patēriņa īpatsvaru individuālajā mājsaimniecību apkurē, likumprojektā noteikts granulu un brikešu cenu slieksnis - 300 eiro par tonnu, no kura tiek piemērota izmaksu kompensācija.

Likumprojekts nosaka, ka par periodu no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim mājsaimniecības lietotājiem piemērotais centrālās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai tiek noteikts 50% apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vai attiecīgā pašvaldība, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh.

Pakotne paredz atbalstu senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām. Tādējādi no šā gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam. Piemēram, pabalsts 30 eiro apmērā mēnesī tiks nodrošināts, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī; pabalsts 20 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī.

Pabalsts 10 eiro mēnesī tiks piešķirts, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 eiro līdz 603 eiro mēnesī.

Sīkāk ar plānotajiem atbalsta pasākumiem iespējams iepazīties šeit.

Saeimas sēdes un atbildīgās Budžeta un nodokļu komisijas laikā vairāki opozīcijas deputāti norādīja uz potenciālajām problēmām saistībā ar šī atbalsta saņemšanu, tostarp, jucekli saistībā ar pieteikšanos atbalsta saņemšanai un ēnu ekonomikas riskiem.

Kopumā par likumprojektu tika saņemti 15 priekšlikumi, taču daudzi no tiem būtiski palielina finanšu nepieciešamību, tādēļ netika atbalstīti.

Starp priekšlikumiem bija vienreizēja pabalsta izmaksa pensionāriem 200 eiro apmērā, vienreizēja pabalsta 200 eiro apmērā vecākiem, kuru bērns sāks iet 1. klasē.

Tāpat, lai novērstu strauju centralizētās siltumapgādes pakalpojumu maksas pieaugumu un nodrošinātu kurināmās koksnes resursu pietiekamību, tika rosināts, ka publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai ir pirmpirkuma tiesības, ja darījuma rezultātā no Latvijas tiek eksportēta vai piegādāta uz citām ES valstīm Latvijas izcelsmes šķelda (koksnes kurināmais).

Netika atbalstīts arī priekšlikums centralizētās siltumapgādes pakalpojumu maksas samazinājumu mājsaimniecībai piemērot lielākā (75%, salīdzinot ar paredzētajiem 50%) apmērā no likumā minētā apjoma. Noraidīts arī priekšlikums par lielāku atbalsta apjomu mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, koksnes granulas, koksnes briketes un malku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!