Karadarbības iespaidā katrs piektais iedzīvotājs sācis veidot uzkrājumus nebaltai dienai  (1)

Dažāda apjoma finanšu iekrājumus kopš karadarbības sākuma sākuši veidot 13% iedzīvotāju, kamēr vēl 6 % sākuši uzkrāt pārtikas rezerves rudens un ziemas sezonai. Pārtikas uzkrājumus biežāk veido iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kuri dzīvo Kurzemē un Zemgalē.

Lietuvā situācija ļoti līdzīga – naudu pēc kara sākuma sākuši taupīt 12%, savukārt pārtiku – 8% respondentu. Tikmēr Igaunija ir valsts, kur nebaltai dienai resursus atliek visaktīvāk, finanšu iekrājumus veidojot 15% sabiedrības un 12% izvēloties uzkrāt pārtikas resursus.

Starp finanšu iekrājumu veidotājiem 4% Latvijā atklāj, ka katru mēnesi var atļauties atlikt līdz 20 eiro, savukārt vēl tikpat respondentu ik mēnesi iekrājumiem pievieno līdz 50 eiro. Līdz 100 eiro mēnesī uzkrāj 3 % respondentu, bet tikai 2 % var atlikt vairāk par 100 eiro mēnesī. Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk lielākas summas var atļauties uzkrāt Rīgā dzīvojošie, kamēr Igaunijā ir divas reizes vairāk iedzīvotāju, kas ik mēnesi var atļaut iekrājumiem novirzīt vairāk kā 100 eiro mēnesī.

Aptuveni katrs trešais jeb 32% Latvijā uzkrājumus veidojuši gan pirms kara sākuma, gan šobrīd. To biežāk izdodas paveikt iedzīvotājiem zem 50, kuri savā profesijā ir vadītāji vai kvalificēti speciālisti. Igaunijā situācija līdzīga (33%), savukārt Lietuvā iekrājumus gan pirms, gan pēc kara veido visvairāk iedzīvotāju Baltijas valstu vidū – 44%.

Pietiekami liela sabiedrības daļa atklāj, ka iekrājumus nevar izveidot, jo dzīvo no algas līdz algai - šādā situācijā atrodas 23% aptaujāto, un visbiežāk šādi atbildējuši Latgalē, Vidzemē un Kurzemē dzīvojoši iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem. Visraksturīgākā šī situācija ir respondentiem, kuri ikdienā strādā pakalpojumu vai tirdzniecības sektorā, kā arī nekvalificētiem strādniekiem. Lietuvā no algas līdz algai dzīvo 16%, savukārt Igaunijā – 21% respondentu.

Tāpat aptuveni katrs desmitais Latvijā un Lietuvā, kā arī 15% Igaunijā norāda, ka pirms kara regulāri veidoja uzkrājumus, taču pašreizējās dzīves dārdzības rezultātā iekrājumu veidošana ir atlikta uz nenoteiktu laiku. Šādu atbildi visbiežāk snieguši respondenti vecumā no 40 līdz 49 gadiem.

"Uzkrājumu veidošanai labākais laiks ir pavasaris un vasara, jo komunālo maksājumu slogs ir krietni mazāks. Esošajā ekonomiskajā realitātē uzkrājumus nevar regulāri veidot aptuveni 57 % sabiedrības, un rudenī šis skaitlis varētu kļūt lielāks. "Citadeles" klientu kontos šī gada pirmajā pusgadā atlikumi ir 3% vairāk nekā pērn, taču drošības spilvens jeb uzkrājums 3 līdz 6 mēnešu izdevumu apmērā ir tikai retajam. Skaidrs, ka to iekrāt nav viegls uzdevums, taču tas var būt kā labs ilgtermiņa mērķis, ko vismaz daļēji censties sasniegt pāris gadu laikā," atklāj "Citadeles" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Teju katrs piektais jeb 18% atklāj, ka iekrājumus neveido, un šī tendence vērojama pensionāriem vai pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem pēc 60 gadu vecuma. Tikmēr 7% atklāj, ka inflācija un dzīves dārdzība viņiem ir likusi sākt tērēt līdz šim izveidotos uzkrājumus.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par uzkrājumu veidošanu nebaltām dienām banka "Citadele" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2022. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot 1000 iedzīvotājus Baltijas valstīs.