Svārstības ekonomiskajā situācijā ietekmē uzņēmumu un sabiedrības maksātspēju, kas attiecīgi palielina savstarpējo norēķinu kavējumus un veicina pieprasījumu pēc garākiem apmaksas termiņiem. Tas savukārt negatīvi ietekmē Eiropas uzņēmumu darbību, tai skaitā arī Latvijā, kur 89% aptaujāto uzņēmumu saskarušies ar kavētiem maksājumiem no debitoru puses, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ikgadējais Eiropas maksājumu ziņojums.
Arī pārējo Baltijas valstu uzņēmumi salīdzinoši bieži ir saskārušies ar novēlotiem maksājumiem – Igaunijā 86 %, bet Lietuvā 83 % uzņēmumu. Kaut gan Latvijā uzņēmumi nonāk šādā situācijā biežāk, visu Baltijas valstu uzņēmēju kopējā pieredze ievērojami pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju (79 %).
"Kavēti maksājumi ir nebeidzama ķēdes reakcija, kas nekad neietekmē tikai vienu uzņēmumu vai personu. Neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un klientu skaita, katrs kavētais maksājums ietekmē šī uzņēmuma spēju tālāk attīstīties, kā arī nosegt tādas ikdienas pamatsaistības, kā, piemēram, maksājumi sadarbības partneriem un darbiniekiem. Ņemot vērā šī brīža straujo inflācijas kāpumu, kā rezultātā visas trīs Baltijas valstis Eiropā ieņem pirmo trijnieku statistikas augšgalā, visticamāk, ka šī situācija tik drīz arī nemainīsies un turpinās radīt izaicinošus apstākļus vairumam uzņēmumu," skaidro "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
Latvijas uzņēmumu pieredze iezīmē izteikti negatīvu novēloto maksājumu ietekmi uz biznesa attīstību. Šogad kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem 80 % uzņēmumu atzīmē kavēto maksājumu radītos negūtos ieņēmumus, kas ir divas reizes lielāks rādītājs nekā gadu iepriekš. Ievērojams skaits uzņēmumu (67 %) par apgrūtinājumu atzīst garus maksājuma termiņus, kā arī klientu pēkšņu maksātnespēju (64 %).
Respondenti norāda, ka savlaicīga maksājumu izpilde no klientu puses ļautu veikt ieguldījumus ilgtspējas rādītāju uzlabošanā (70 %), palielināt produktu un pakalpojumu piedāvājumu (68 %), veikt laicīgu rēķinu apmaksu saviem piegādātājiem (59 %), kā arī pieņemt darbā vairāk darbinieku (51 %).
"Neskatoties uz to, ka lielākā daļa uzņēmēju apzinās kavēto maksājumu radīto negatīvo ietekmi ne tikai uz biznesa attīstību, bet ikdienas darbību kopumā, 40 % respondentu saviem piegādātājiem paši maksā vēlāk, nekā akceptētu no saviem klientiem, un tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 29 % 2021. gadā. Tajā pašā laikā tikai 54 % uzņēmēji dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka maksājumi piegādātājiem tiek veikti savlaicīgi, kas ir mazāk nekā 59 % iepriekšējā gadā un ievērojami mazāk nekā Lietuvā (63 %) vai Igaunijā (60 %) šogad. Laicīga maksājumu veikšana ir arī daļa no labas korporatīvās pārvaldības principiem, pēc kā mūsdienās vairumu uzņēmumu vērtē gan no potenciālo sadarbības iespēju, gan jaunu investīciju puses," norāda "Intrum" eksperte.
Lai uzlabotu maksājumu regularitāti, uzņēmumiem ir jāpārvalda savas līdzšinējās saistības, meklējot risinājumus, kas sekmētu lielāku efektivitāti darbā ar debitoriem, kā arī savu maksājumu saistību sakārtošanu, neapgrūtinot citus sadarbības partnerus un uzņēmumus, tādējādi sekmējot stabilu uzņēmējdarbības vides attīstību.
Eiropas maksājumu ziņojums 2022 (European Payment Report 2022) ir balstīts uz pētījumu, ko vienlaicīgi 29 Eiropas valstīs no 2022. gada janvāra līdz aprīlim veica starptautiska pētījumu kompānija "Longitude", "Financial Times" grupas uzņēmums, apkopojot iegūtos datus no vairāk nekā 11 000 uzņēmumu, kas pārstāv 15 nozares, lai gūtu priekšstatu par Eiropas uzņēmumu aktuālo situāciju attiecībā uz maksājumu procesiem un to finansiālo stāvokli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
