SEB palielinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 2,5%

Vienlaikus SEB samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam no maijā prognozētajiem 2,5% līdz 1,3%, kas gan joprojām ir straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm. Savukārt 2024. gadā SEB prognozē Latvijas IKP pieaugumu par 3,5%.

SEB arī palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam un arī nākamajam gadam.

Banka sagaida, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 16,5% apmērā pretstatā iepriekš prognozētajiem 10,7%, kamēr nākamajā gadā gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 3,6% līdz 9,9%. Savukārt 2024. gadā SEB prognozē gada vidējo inflāciju Latvijā 2,1% apmērā.

Tāpat SEB palielinājusi Lietuvas IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 0,9% līdz 1,5%, kamēr Lietuvas IKP pieauguma prognoze 2023. gadam samazināta no 1,8% līdz 0,5%. Savukārt 2024. gadā SEB prognozē Lietuvā ekonomikas pieaugumu par 3,7%.

Gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam Lietuvā palielināta no 14,7% līdz 17,9%, bet nākamajam gadam - no 3,8% līdz 6,2%. Savukārt 2024.gadā SEB prognozē gada vidējo inflāciju Lietuvā 1,6% apmērā.

Igaunijas IKP pieauguma prognoze šim gadam palielināta no 0,2% līdz 1,2%, bet nākamajam gadam tā samazināta no 2% līdz 0,5%. Savukārt 2024. gadā SEB prognozē Igaunijas IKP pieaugumu par 3,5%.

Tajā pašā laikā Igaunijā gada vidējās inflācijas prognozes šim gadam palielināta no 13% līdz 18,2%, kamēr nākamajam gadam tā palielināta no 0,8% līdz 6%. Savukārt 2024. gadā SEB prognozē gada vidējo inflāciju Igaunijā 2,5% apmērā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pauda, ka Baltijas ekonomikas gada pirmajā pusē uzrādīja spēcīgu izaugsmi, tādēļ IKP prognozes šim gadam ir paaugstinātas, savukārt 2023. gadam - samazinātas.

"Ekstrēmā enerģijas un pārtikas inflācija ietekmēs patēriņu, līdz ar to ir sagaidāma recesija. Tas nozīmē ekonomiskās aktivitātes kritumu, kas varētu būt īslaicīgs un pārejošs posms. No plašākas krīzes, kas jau nozīmētu smagākas sekas ekonomikā, piemēram, strauju bezdarba pieaugumu, augošus sarežģījumus nekustamā īpašuma tirgū, mēs izvairīsimies. Sarežģītākais posms varētu būt nākamā gada pavasaris," min Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomikas izaugsme nākamgad būs lēna, bet aktīvāka atgūšanās sagaidāma 2024. gadā.

Gašpuitis norāda, ka Covid-19 sagādās problēmas rudenī, īpaši darba devējiem, jo cilvēki slimos un radīsies grūtības ar darba nepārtrauktības nodrošināšanu. Tas īpaši attiecas uz lieliem kolektīviem un tiem, kuriem ir saskare ar cilvēkiem. Taču tik plaši ierobežojumi, kā iepriekš, nebūs.

"Darba tirgus nedaudz atdzisīs un bezdarbs nedaudz pieaugs. To noteiks sankciju negatīvā ietekme, piemēram, tranzītā un tas, ka būs uzņēmumi, kuru darbība pie augstajām cenām būs neiespējama. Taču kopumā darba tirgus būs salīdzinoši stabils un lielas svārstības nav gaidāmas," norāda Gašpuitis.

Pēc viņa paustā, katrai nozarei - gan uz iekšzemes patēriņu, gan eksportu vērstai - būs savi izaicinājumi. Tāpat arī inflācija spiedīs iedzīvotājus pietaupīt un koriģēt patēriņu. Izaicinoši būs pārkārtot tos biznesus, kas sadarbojās ar Krieviju - vai nu uz turieni eksportēja vai izmantoja tās resursus.

Tāpat Gašpuitis norāda, ka strauja bāzes procentu likmju paaugstināšana un augošā inflācija ir būtiski pasliktinājusi pasaules ekonomikas perspektīvas. Līdz šim Rietumeiropa ir bijusi negaidīti noturīga, taču ir pieaugušas enerģijas krīzes iespējas. Tādēļ patēriņa izraisīta lejupslīde šoruden šķiet neizbēgama un IKP prognozes ir krasi pazeminātas, īpaši 2023.gadam.

IKP pieaugums 2023. gadā 38 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs būs 0,9% apmērā, kamēr strauji augošajās ekonomikās trajektorija ir cita. Ķīnas atveseļošanās izlīdzinās pasaules IKP izaugsmes līkni, kas 2023. gadā sasniegs vien 2,6%. 2022. gada otrajā pusē ASV un Rietumeiropas IKP samazināsies un bezdarbs pieaugs.

"Taču vairāki faktori liecina, ka iespējama salīdzinoši viegla lejupslīde. Joprojām mājsaimniecībām ir ietaupījumi, kurus var izmantot patēriņa vajadzībām. Pastāvošā finansiālā nelīdzsvarotība ne tuvu nav tik liela, kā "Lehman Brothers" krīzes laikā. Darba tirgi ir bijuši ļoti noturīgi un turpmākais bezdarba līmeņa kāpums būs salīdzinoši ierobežots, samazinot risku lielākam patēriņa kritumam. Vēl viens pozitīvs faktors ir tas, ka mazinās traucējumi globālajās piegādes ķēdēs," norāda Gašpuitis.

Viņš arī atzīmē, lai gan gāzes rezerves tuvojas normālam līmenim, patlaban tirgus norāda uz to, ka Eiropa nav spējīga apmierināt savu enerģijas pieprasījumu. Jūtamākais izmaksu pieaugums Eiropas uzņēmumiem notiks 2023. gada sākumā. SEB prognozē, ka dabasgāzes cenas normalizēsies līdz vidēji 141 eiro par megavatstundu (MWh) un 80 eiro par MWh attiecīgi 2023. un 2024.gadā, salīdzinot ar vairāk nekā 300 eiro par MWh līgumiem uz atlikušo 2022.gadu.

"Jau 2023.gada beigās Eiropas Savienības (ES) atkarība no Krievijas enerģētikas būs samazinājusies līdz tādam līmenim, lai tā nebūtu galvenā problēma. Vidējā naftas cena tiek prognozēta 115 ASV dolāri un 95 ASV dolāri attiecīgi 2023. un 2024. gadā, salīdzinot ar 100 ASV dolāriem šodien. Redzēsim naftas cenas kāpumu 2023.gada laikā, daļēji tāpēc, ka pieaugs tās pieprasījums, jo nafta ir daudz lētāka kā citi enerģijas veidi," min Gašpuitis.

Viņš arī min, ka atbalsta pasākumi nodokļu samazinājuma veidā, zemāki tarifi, subsīdijas, cenu griesti palīdz atvieglot augsto enerģijas izmaksu ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tomēr šie pasākumi iznīcina cenu signālus un palēnina zaļo pāreju. ES valstis atbalstam tērē vidēji 1-1,5% apmērā no IKP.

"Enerģijas cenām būs izšķiroša nozīme attiecībā uz inflāciju īstermiņā. Pēdējās desmitgadēs izmaksu impulsi parasti tiek amortizēti sistēmā, piemēram, īslaicīgi samazinot peļņu un uzlabojot produktivitāti. Šoreiz impulss ir pārāk spēcīgs, lai novērstu pārnešanu uz gala cenām, tāpēc vidējā termiņā ir iemesls sagaidīt augstāku inflāciju," norāda Gašpuitis.