Ekonomikas ministrija, otrdien, 6. septembra sēdē iepazīstināja valdību ar sagatavoto informatīvo ziņojumu "Valsts resora plānotie enerģijas patēriņa īstermiņa samazināšanas pasākumi un mērķi enerģijas ietaupījumam 2022./2023. gada apkures sezonā". Informatīvajā ziņojumā iekļautas arī "Elektrum" Energoefektivitātes centra izstrādātās "Vadlīnijas īstermiņa un ilgtermiņa enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem valsts resora iestādēs un kapitālsabiedrībās".
Informatīvajā ziņojumā apkopota visu nozaru ministriju sniegtā informācija par to resora iestāžu, t.sk. kapitālsabiedrību, plānotajiem un veicamajiem enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem 2022.-2023. gada apkures sezonā, un iekļauti labās prakses piemēri. Tāpat informatīvajā ziņojumā, ņemot vērā visus valsts resora prognozēto enerģijas patēriņa apjomu, ir noteikti enerģijas patēriņa samazināšanas īstermiņa mērķi 2022.-2023. gada apkures sezonai, kas parasti ir oktobris – aprīlis, kā arī noteikts pienākums Valsts kancelejai un ministrijām līdz 2023. gada 1. jūnijam sniegt informāciju Ekonomikas ministrijai par enerģijas patēriņu 2022.-2023. gada apkures sezonā, bet Ekonomikas ministrijai noteikts pienākums izvērtēt, vai informatīvajā ziņojumā noteiktais mērķis ir sasniegts.
"Energoresursu izmantošanas mazināšanai jākļūst par mūsu ikdienas domāšanas paradigmu – mums ikvienam jāmaina savi ikdienas paradumi, lai resursus izmantotu efektīvāk un līdz ar to ietaupītu savus finanšu resursus. Savukārt nozaru ministrijas, valsts iestādes un kapitālsabiedrības un to darbiniekus aicinām rādīt priekšzīmi, rīkojoties un plānojot enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus arī ilgākam periodam, jo tikai šādi varēsim nodrošināt gan valsts sektora enegoefektivitātes uzlabošanu, gan enerģētisko neatkarību un drošību, gan enerģijas patēriņa izmaksu samazināšanos vai būtisku nepalielināšanos," uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
