Ēnu ekonomika joprojām ir virs 20%, investori iesaka vienotu pārvaldību tās mazināšanā

FICIL augstu vērtē Latvijas apņemšanos samazināt ēnu ekonomikas mērogu, tomēr investori norāda, ka vēl ir jomas, kurās veicami uzlabojumi, īpaši attiecībā uz efektīvu politikas īstenošanu ēnu ekonomikas apkarošanai.

Kā liecina Ēnu ekonomikas indeksa 2021.gada rezultāti Baltijas valstīs, ēnu ekonomika Latvijā augusi par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē prognozētie kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā pārsniedz 2,7 miljardus eiro.

Lai gan citi ēnu ekonomikas pētnieki ir aprēķinājuši zemāku ēnu ekonomikas līmeni, Latvijas ēnu ekonomika joprojām pārsniedz 20% robežu. Šāds ēnu ekonomikas apjoms ir ievērojams un negatīvi ietekmē godīgu konkurenci un uzņēmumus, kas rīkojas saskaņā ar likumu un maksā nodokļus pilnā apmērā, uzsver ārvalstu investori.

Turklāt nodokļu nemaksāšana rada lielu robu valsts budžeta ieņēmumos, kas, savukārt, rada mazāku valsts līdzekļu pieejamību izglītības, sociālās labklājības, sabiedrības drošības un citu jomu finansēšanai un smagāku slogu godīgajiem nodokļu maksātājiem. Iepriekš minētais nozīmē, ka ir ārkārtīgi svarīgi samazināt ēnu ekonomikas līmeni, lai valsts kļūtu turīgāka un konkurētspējīgāka.

FICIL norāda, ka ēnu ekonomikas izskaušanai nav viena vienīga risinājuma, tomēr, lai attīstītos un reāli samazinātu ēnu ekonomiku, jāsāk ar vienotas pārvaldības nodrošināšanu, visiem nosakot skaidras un ambiciozas prioritātes un katrai valsts sektora iestādei izvirzot mērķi samazināt ēnu ekonomikas līmeni.

Visām reformām, kas vērstas uz pārvaldības stiprināšanu, jāuzlabo gan pārredzamība, gan pārskatatbildība, kas veicinātu atgriezenisko saikni starp valsts un privāto sektoru. Tas, savukārt, ir svarīgi, lai panāktu ciešāku privātā un valsts sektora sadarbību, norāda ārvalstu investori.

FICIL ieskatā vajadzētu būt vienai iestādei, kas būtu pilnvarota un atbildīga par ēnu ekonomikas samazināšanu, nosakot skaidrus, konsekventus un vērienīgus mērķus un galvenos darbības rādītājus, kurus praktiski īstenojot ēnu ekonomikas līmenis būtiski samazinātos.

FICIL uzsver arī to, ka cieša sadarbība starp valsts un privāto sektoru var ievērojami palīdzēt novērst nodokļu nemaksāšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tāpēc ir būtiski panākt, lai politikas veidotāji, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas iestādes cieši sadarbotos ar privāto sektoru, vienlaikus saglabājot savstarpēju uzticēšanos.

FICIL iesaka ieviest vienotu pārvaldību attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu un samazināšanu, Finanšu ministrijai uzņemoties galveno lomu ēnu ekonomikas apkarošanas koordinēšanā un virzīšanā, kā arī uzņemoties atbildību par rezultātiem.

Investoru ieskatā Finanšu ministrijai būtu jāanalizē ēnu ekonomikas apkarošanai piešķirtie resursi, jāizvērtē pašreizējo resursu efektivitāte un vajadzības gadījumā šie resursi jāpalielina.

Finanšu ministrijas vadībā un uzraudzībā valsts sektora iestādēm kā atsevišķām struktūrām būtu jāizvērtē savi pasākumi un jānosaka darbības vai procesi, kas var veicināt ēnu ekonomikas samazināšanu. Valsts sektora iestādēm būtu jāveic riska analīze un jānosaka, kāda loma ēnu ekonomikas samazināšanā ir katrai struktūrai, norāda FICIL.

Visām iestādēm, kas īsteno pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai, piemēram, VID, būtu cieši jāsadarbojas ar uzticamiem partneriem konkrētās un prioritārās nozarēs, lai palīdzētu pārskatīt tiesību aktus un uzraudzīt īstenotos pasākumus ar mērķi samazināt ēnu ekonomiku, sākot ar nozarēm, kurās ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars.

FICIL iesaka pārskatīt un analizēt pašreizējos konkrētu nozaru likumus vai noteikumus, kuri nav pietiekami efektīvi ēnu ekonomikas novēršanai. Piemēram, būtu jāpārstrādā labklājības sistēmas maksājumi, bērnu pabalstu likumdošana un procedūras, lai novērstu jebkādu ēnu ekonomikas pieauguma iespēju.

Tāpat FICIL iesaka izveidot skaidru, pārredzamu un motivējošu procesu gadījumos, kad uzņēmums vēlas novērst kļūdu vai praksi, ko tas ir identificējis savā iepriekšējā darbības ciklā.

Politikas veidotājiem būtu jāpārskata pašreizējā sistēma, kas nosaka atbildību par nodokļu nemaksāšanu, iesaistot valsts un privāto sektoru, lai atkārtoti izvērtētu ar nodokļu nemaksāšanu saistīto pierādīšanas pienākumu un izmantojamos pierādīšanas līdzekļus. Valsts sektoram jābūt tam, kas par šo jautājumu sāk dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām (juristiem, akadēmiskajām aprindām un citām), lai rastu risinājumu.

Ārvalstu investori arī iesaka uzlabot VID uzraudzību attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri identificēti kā tādi, kas nemaksā visus nodokļus, un nodrošināt, lai tiek sodīti visi uzņēmumi, kas pārkāpj likumu.

FICIL iesaka piešķirt lielākus resursus, lai apmācītu un algotu darbiniekus, kas veic pēcpārbaudes tajos uzņēmumos, kuri tiek turēti aizdomās par aktīvu līdzdalību vai darbošanos ēnu ekonomikā.

Organizācija iesaka VID publiskot savus riska novērtēšanas kritērijus vai pasākumus, kas paredzēti, lai netieši identificētu nodokļu maksātājus, kas tiek turēti aizdomās par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un darbošanos ēnu ekonomikā. Tas veicinātu nodokļu maksātāju pašregulāciju un samazinātu resursus, kas VID nepieciešami, lai aktīvi citu pēc citas veiktu atsevišķas nodokļu pārbaudes.

Tāpat FICIL iesaka vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinus un nodokļu maksājumus mazajiem un privātajiem uzņēmējiem.

Ārvalstu investoru ieskatā VID būtu jāveic uzlabojumi un jātiecas panākt to procesu automatizāciju, kas tiek izmantoti nodokļu maksātāju informēšanai un saziņai.